Nesenais konflikts Kalnu Karabahā, kā arī konflikti Sīrijā un Libānā pierādījuši kaujas bezpilota lidaparātu jeb dronu lielo efektivitāti, demonstrējot iekārtu spēju veikt uzdevumus daudz efektīvāk nekā klasiskajai aviācijai. Šie piemēri ir iemesls, kāpēc Latvijas bezpilota lidaparātu ražotājs “UAV Factory” iecerējis izstrādāt jaunus, jau apbruņotus lidaparātus, intervijā “Sargs.lv” norāda “UAV Factory” dibinātājs, galvenais tehnoloģiju direktors Konstantīns Popiks. Uzņēmums, kas ir viens no vadošajiem dronu sistēmu līmeņu ražotājiem pasaulē, ir arī iekārtu piegādātājs Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS). K. Popiks uzsver – bruņotie spēki ir prasīgs klients. Tieši šīs prasības liek domāt ne tikai par produkta kvalitāti, bet arī paša uzņēmuma tālāko izaugsmi.
No idejas līdz lielākajam taktiskās klases bezpilota lidaparātu sistēmu ražotājam Eiropā
Ideja par bezpilota lidaparātu ražošanu K. Popikam radusies 2006. gadā, kad tolaik vēl kā students daudz strādājis ar radio vadāmajiem lidmodeļiem. Lasot informāciju, ka bezpilota lidaparāti bruņoto spēku vajadzībām tiek pielietoti arvien plašāk, inženierim radās ideja par novērošanas un izsekošanas dronu ražošanu. Šķita, tie pēc uzbūves un izskata ir ļoti līdzīgi lidmodeļiem, atšķiras vien ar iekārtā iestrādāto kameru.
Darbs pie bezpilota lidaparātiem noticis gan dienā, gan naktī, kā rezultātā 2007. gadā pirmais iekārtas prototips piedzīvoja pirmo lidojumu. Viņš gan akcentē – komanda nebija rēķinājusies, ka šķietami vienkāršais lidaparāts realitātē izrādīsies daudzkārt sarežģītāk.
“Mēs nebijām izvērtējuši, cik patiesībā daudz resursu, naudas un laika jāiegulda, sākot no nulles, jo šādas industrijas praktiski nebija. Šodien tā ir liela un plaši zināma, bet toreiz nebija nekā – ne komponenšu, ne piegādātāju, ne produktu, ne standartu! Tāpat nebija saprašanas, kas jādara,” par pirmsākumiem savās atmiņās dalās K. Popiks.
Viss mainījies, kad pirmos lidaparātus nejauši izdevās pārdodot Austrālijā, tomēr, neskatoties uz veiksmi, komanda izjukusi, un K. Popikam atkal bija jāsāk no sākuma. Tā 2009. gadā viņš dibināja uzņēmumu “UAV Factory” un atrada investoru ASV, kurš kļuva par partneri – puse uzņēmuma piederēja investoram, puse K. Popikam. Viņš uzsver – tas bija ļoti sarežģīts ceļš. Lai arī bija izstrādāts pirmais bezpilota lidaparāta prototips, līdz gatavam produktam bija kā līdz mēnesim.
Tā uzņēmumā noalgoti pirmie divi darbinieki, pamazām palielināts arī produktu klāsts, kas bija kvalitatīvs un par zemāku cenu. Uzņēmums arīdzan realizēja atšķirīgas produkta, biznesa un pārdošanas stratēģijas, līdz ar to klienti šīs sistēmas izvēlējās pirkt no “UAV Factory”, nevis konkurentiem.
Dekāde, lai iekļūtu aizsardzības industrijā
Priekšnosacījumi, lai iekļūtu aizsardzības nozarē, izrādījušies sarežģīti. Uzņēmumam ir jāpiedāvā prece, kas ir ļoti labi izstrādāta, ir vajadzīga nozarei, der pielietojumam un ir ne tika viens produkts, bet vesela sistēma. “UAV Factory” gadījumā tā ietver ne tikai bezpilota lidaparātus, bet papildu apmācību, dažāda veida servisu, iekārtu uzturēšanu, kā arī virszemes aprīkojumu.
“Pirms mūsu sistēma strādāja, mūsu stratēģija bija pārdod lidaparāta sastāvdaļas. Tā iespējams pārdod, bet ne militārajā nozarē. Tas der komercdarbībā, pārdodot iekārtas universitātēm un, piemēram, tādiem uzņēmumiem kā “Airbus”.
Dažu gadu laikā “UAV Factory” parādījās pirmie veiksmes piemēri, kad iekārtas izdevās pārdod dažādu valstu bruņotajiem spēkiem, tostarp ASV, ar kuru tagad noslēgti vairāki piegāžu līgumi.
“Produkta gatavības līmenis aug tikai ar gadiem, ar darbu, kļūstot konkurētspējīgam tikai pēc ilga laika, pierādot iekārtas spēju līmeni un gatavību. Tas bija lielākais izaicinājums,” saka viņš.
Priekšrocības un klupšanas akmeņi augsto tehnoloģiju ražotājiem Latvijā
Latvijā ir dažas ļoti labas lietas, kuras sekmē augsto tehnoloģiju biznesu. Kā atzīst K. Popiks, pilnīgi jaunu industriju, tostarp absolūti jaunu produktu, daudz efektīvāk ir attīstīt valstīs, kur ir lētāks darbaspēks. Latvijā šī priekšrocība aizvien saglabājas.
“Nenoliedzami pēdējo gadu laikā darbaspēka izmaksas ir augušas, bet tas joprojām ir lētāks. Kad produkta attīstībā nepieciešams ieguldīt lielu inženieru resursu, tas būtiski samazina izmaksas. Tā ir milzīga konkurences priekšrocība, īpaši augsto tehnoloģiju produktam, kur iekļauta projektēšana un inženierija,” viņš stāsta.
Tāpat Latvijā liels pluss ir šeit pieejamie jauno uzņēmumu atbalsta mehānismi un programmas dažādu jaunu produktu izstrādei. Viena no iestādēm, kas tādus sniedz – Latvijas investīciju un attīstības aģentūra (LIAA). Ar LIAA atbalsta programmu “UAV Factory” ieguva kopfinansējumu produktu izstrādei. Kā stāsta K. Popiks, tas ir patiesi kolosāls atbalsta rīks, kas sniedz arī pozitīvu atgriezenisko saiti Latvijas ekonomikai.
Tikmēr ir arī daži negatīvie aspekti. Latvijā aizvien ir manāms pieredzes trūkums militārajā ražotāju industrijā. Konstantīns uzsver – Latvijā izteiktu militāro ražotāju ir ļoti maz, un “UAV Factory” ir vieni no pirmajiem savā jomā, kas valstij šo industriju rada, mēģinot saražotos produktus iespējami vairāk pārdot ārvalstu tirgos.
Viņš gan akcentē – valsts virzās pareizajā virzienā un militāro industriju pamazām veido par ekonomiski veiksmīgu. Tomēr, lai to darītu, šī industrija ir jāatbalsta, jāmotivē un jāpalīdz pārdot, jo aizsardzības nozarei domāto produktu pārdošanas metode ir specifiska.
“Es ticu, ka kādreiz mums būs ļoti labi nosacījumi, jo kustība notiek ar katru gadu. Līdz ar to šie procesi pamazām mainās, kļūst vieglāki. Tādējādi iespējams pārdot vairāk, kas arī veicina industrijas attīstību,” viņš saka.
Prasīgi klienti – garantija produkta attīstībai
“UAV Factory” iznesis savu un Latvijas vārdu plaši pasaulē, kļūstot par vienu no vadošajiem bezpilota lidaparātu sistēmu piegādātājiem pasaulē. Iekārtas tiek pārdotas ne tikai militāram, bet arī civilam un akadēmiskam pielietojumam.
Civilajā sektorā savu nišu uzņēmums atradis jau pirms daudziem gadiem, pārdodot iekārtas daudzām ASV universitātēm, kurās “UAV Factory” bezpilota lidaparāti tiek izmantoti kā trenēšanās iekārtas to topošajiem operatoriem.
Iekārtas pasūta arī uzņēmumi, kuri veic lineārās infrastruktūras apsekošanu, piemēram, gāzes, naftas vadu vai elektrotīklu uzraudzību. Bezpilota lidaparātus arī iegādājas klienti, kuriem nepieciešams veikt tālus lidojumus, veikt drošības, novērošanas vai inspekcijas funkcijas. Tāpat ir daļa pasūtītāju tā saucamajā blue light segment (tulk. zilo gaisu segments), kurā ietilpst policija, glābēji un citas līdzīgas struktūras.
Protams, uzņēmumam ir arī militārie klienti. To vidū kopš 2019. gada ir arī Nacionālie bruņotie spēki. “UAV Factory” dibinātājs stāsta, ka militārie klienti savā būtībā ir ļoti prasīgi.
“UAV Factory” sniegtie bezpilota lidaparāti sniedz spējas, kas ir ļoti modernas, līdz ar to uzņēmuma iekārtām jāsniedz gaidītais rezultāts, jāfunkcionē un jārada kvalitatīvs attēls, kas ir būtisks klienta instruments, ko tas spēj pareizi izmantot. Ja klients ir prasīgs un domā par šo spēju tālāko attīstību, tas ir dzinulis gan uzņēmuma, gan produktu attīstībai.
Konflikti Tuvajos Austrumos un Kalnu Karabahā liek apsvērt kaujas dronu ražošanu
Nesenais Kalnu Karabaha konflikts, kā arī konflikti Sīrijā un Lībijā pierādīja, ka bezpilota lidaparātu efektivitāte ir ļoti liela. “UAV Facory” dibinātājs atzīmē – tas arī pierādīja, ka šīs iekārtas spēj tikt galā ar uzdevumu daudz efektīvāk nekā tradicionālās tehnoloģijas, piemēram, kara aviācija. Tas ir drošāk, neprasa tik lielu cilvēkresursu un ir arī lētāk, nekā aviācija.
K. Popiks gan pieļauj – kaujas bezpilota lidaparāti tuvāko piecu gadu laikā parādīsies daudzās armijās, tādējādi šī ieroču sistēma kļūs masveidīga. Vienlaikus daudzās Eiropas valstīs, pat lielās un attīstītās armijās, šī tehnoloģija ir tikai kā viens no tāliem attīstības mērķiem. Tāpat jāņem vērā – parādoties jauniem produktiem, parādīsies jauni lietotāji, tomēr tas nenozīmē, ka kaujas bezpilota lidaparāti būs lēti.
Viņš arī atklāj, ka šie piemēri ir iemesls, kāpēc “UAV Factory” iecerējis izstrādāt jaunus produktus, kas saitīti ar dronu apbruņošanu, izlūkošanas funkcijai pievienojot arī uzbrukuma uzdevumus.
Šis bezpilota lidaparātu segments ir diezgan jauns, turklāt, kā pierādījies nesenajos konfliktos, nes lielu pievienoto vērtību ikvienas valsts bruņotajiem spēkiem. Potenciālu šajā jomā redz arī “UAV Factory”, apzinoties, ka spēj šādas iekārtas izstrādāt. Vienlaikus gan tā ir arī ļoti sarežģīta tehnoloģija, kuras izstrāde jāapgūst no nulles, ieguldot daudz resursu. Konstantīns uzsver – iespēja realizēt šo ieceri uzņēmumā tiek nopietni apsvērta.
Jauni produkti, izaugsme, jauni tirgi
Šī gada februārī uzņēmumu “UAV Factory” iegādājās ASV uzņēmums "AE Industrial Partners". K. Popiks norāda, ka šis solis ļauj “UAV Factory” attīstīties ātrāk un kļūt par lielāku spēlētāju. Viņš uzsver – šī industrija ir jauna, un tajā siltu vietu aizņems tie, kuri būs kvalitatīvākie un veiksmīgākie.
“Šī darījuma dēļ esam kļuvuši par uzņēmumu, kam ir lielākas iespējas, vairāk instrumentu un resursu, lai “UAV Factory” trīs gadu laikā attīstītu trīs reizes lielāku, un pēc nākamajiem trīs gadiem – atkal trīs reizes lielāku. Tas arī ir tas, ko mēģinām sasniegt – kļūt par uzņēmumu, kas ir būtiski lielāks un spējīgāks nekā šodien. Gribam augt un darām visu, lai ražotu labākos produktus, attīstītu jaunas tehnoloģijas,” par “UAV Factory” nākotnes ambīcijām stāsta Konstantīns.
Viņš piebilst – tas, ka “UAV Factory” kļuvis par ASV uzņēmumu, sniegs lielākas pārdošanas iespējas ārvalstīs, tostarp pašā ASV. Lai arī šobrīd Latvijā ražotās iekārtas ASV tiek pārdotas gana lielos apjomos, vēlme ir pārdot vismaz piecas reizes vairāk. Turklāt pozitīvi, ka lielākā daļa sistēmu joprojām tiks ražotas tepat, Latvijā. Tāpat uzņēmumā iecerēts palielināt darbinieku skaitu, piesaistot gan jaunus inženierus, gan projektētājus un tehniķus. K. Popiks saka – pēc “UAV Factory” plāniem tam jānotiek jau tuvāko gadu laikā.
