Nacionālie bruņotie spēki sadarbībā ar Rīgas Tehnisko universitāti (RTU) veikuši “Scand Beton” izstrādātā dzelzsbetona konteinera destruktīvo testēšanu jeb spridzināšanu. Projekts tapis pateicoties Aizsardzības ministrijas grantam. Uzņēmuma izveidotais prototips pēc aprēķiniem ir vairākas reizes izturīgāks par līdz šim NBS lietotajiem Zviedrijas dzelzsbetona konteineriem. Protams, vislabāk izturību ir pārbaudīt reālos apstākļos, tāpēc 13 tonnu smagajā konteinerā tika ievietots aptuveni 50kg sprāgstvielu, lai aprēķinus pārbaudītu dzīvē.
Šāda veida konteinerus Nacionālie bruņotie spēki izmanto, lai uzglabātu munīciju. Tie nodrošina augstu pretielaušanās un sprādziena drošības pakāpi. 90. gadu beigās Zviedrijas bruņotie spēki atbalstīja Latviju un piešķīra vairākus šādus konteinerus, taču esošā NBS spēju un pienākumu paplašināšanās rada nepieciešamību pēc lielāka skaita šādu konteineru.
Pirmajā testēšanas fāzē tika destruktīvi testēti mazāki prototipa konteineri ar un bez speciālā pārklājuma. Testu laikā tika veikti arī spridzināšanas efekta mērījumi gan ar speciālie sensoriem, gan kamerām, kuras spēj uzņemt 2000 kadrus sekundē. Pēc veiksmīgas konteineru spridzināšanas tika veikti mērījumi ar sprādziena atlūzām, lai noskaidrotu, vai un kā tās var ietekmēt blakus esošo infrastruktūru.
Lai arī datora simulācija uzrāda daudz augstāku rezultātu par Zviedrijas analogajiem konteineriem, šos datus nepieciešams verificēt praksē, veicot spridzināšanu. Tāpēc otrajā testēšanas fāzē tika spridzināts pilna izmēra konteiners, kurš sver 13 tonnas. Dizaina pamatā ir Zviedrijas konteinera analogs, taču ar vairākiem uzlabojumiem, lai nodrošinātu lielāku aizsardzību gan no ārēja drauda, gan iekšējas detonācijas.
NBS galvenais mērķis ir, sadarbībā ar RTU un “Scand Beton”, izstrādāt konteineru, kas atbilstu NATO standartiem, tādējādi potenciāli nākotnē šis produkts varētu tikt iekļauts NATO iepirkumu katalogā, kas ļautu arī citām valstīm iegādāties Latvijā ražoto munīcijas uzglabāšanas konteinerus.
Portāls “Sargs.lv” jau ziņoja, ka 2021. gada grantu programmas konkursa ietvaros Aizsardzības ministrija piešķīrusi atbalstu SIA “Scand Beton” mobila dzelzsbetona konteinera izstrādei materiāltehnisko līdzekļu uzglabāšanai, SIA “Temeso” bezpilota mērķa platformas attīstīšanai no biodegradējamiem materiāliem”, SIA “LV Teh” robotizētas sauszemes kaujas sistēmas izstrādei, SIA “SRC Brasa” tiešsaistes kartējuma sistēmas izstrādei, kas nodrošinātu bezpilota sistēmas “Natrix” autonomu pārvietošanos mainīgā apvidū, SIA “Zel&K” bieza auduma nodaļas telts izstrādei, SIA “Belss” attālinātās vadības ieroču sistēmas izstrādei un SIA “Teters” spridzināšanas lādiņu komplekta izstrādei.
Iesniegtie projekti tika vērtēti pēc šādiem kritērijiem: produkta pielietojamība aizsardzības un drošības nozarē, komersanta vispārējā spēja attīstīt projektu, produkta novitāte, tehnoloģiskā ietilpība, pētniecības organizāciju iesaiste, kā arī starptautiskā konkurētspēja un ekonomiskā ietekme uz komersanta turpmāko komercdarbību.
Atbalstītajiem projektiem pieejamais Aizsardzības ministrijas līdzfinansējums ir 450 000 eiro. Atbalsts tiek sniegts, ievērojot de minimis principu. Atbalsta īpatsvars vienam projektam ir 50% no attiecināmajām izmaksām, ko var palielināt līdz 75%, ja projekts paredz pētniecības iestāžu iesaisti vai to pētnieciskā darba rezultātu izmantošanu, veicinot tehnoloģiju pārnesi, kā arī sadarbību ar pētniecības iestādēm.
Projektu īstenošanas laikā Nacionālo bruņoto spēku eksperti uzņēmumiem sniegs konsultācijas, tādējādi veicinot inovatīvu un aizsardzības nozarē izmantojamu produktu attīstību.
Aizsardzības ministrijas realizētā grantu projektu programma ir līdz šim pirmais šāda veida Latvijas aizsardzības un drošības industrijas mērķtiecīga attīstības atbalsta mehānisms, kura ietvaros sevišķi tiek uzsvērta Latvijas pētniecības iestāžu iesaiste, kā arī vispārējās uzņēmējdarbības vides inovāciju potenciāla pārnese eksportspējīgos militāras pielietojamības produktos. Ņemot vērā atbalsta mehānisma ietvaros paredzēto līdzfinansējuma principu, vienlaicīgi tiek veicināts arī pašu uzņēmumu investīciju kāpums pētniecībai, kā arī jaunu tehnoloģiju un produktu izstrādei.
