Ziemeļvalstu Investīciju banka turpmāk varētu finansēt arī aizsardzības rūpniecības projektus

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv / Defence News
"Edge Autonomy" ražotais bezpilota lidaparāts "Penguin" Industrijas dienās Aizsardzības akadēmijā
Foto: Gatis Dieziņš / Aizsardzības ministrija

Ziemeļvalstu valdības pēta iespējas daudz ātrāk un efektīvāk finansēt aizsardzības uzņēmumus. Šīs ieceres pamatā būtu atļauja Helsinkos bāzētajai “Ziemeļvalstu Investīciju bankai” (“Nordic Investment Bank”) par konkurētspējīgām izmaksām izsniegt sniegt aizdevumus valstīm un privātajiem uzņēmumiem piederošajiem aizsardzības uzņēmumiem, ziņo ASV aizsardzības nozares medijs “Defence News”.

1975. gadā izveidotā “Ziemeļvalstu Investīciju bankas” pamatuzdevums līdz šim bija darboties kā finanšu institūcijai reģionālu un starptautisku uz izaugsmi bāzētu projektu finansēšanai ar aizsardzību un militāro rūpniecību nesaistītos projektos. Līdzās piecām Skandināvijas valstīm, kas bija “Ziemeļvalstu Investīciju bankas” dibinātājas, 2005. gadā kā dalībnieces pievienojās arī Latvija, Lietuva un Igaunija.

“Iepriekš “Ziemeļvalstu Investīciju banka” nav iesaistījusies aizsardzības uzņēmumu un militārās rūpniecības kompleksa finansēšanā. Tagad pasaule ir mainījusies," sacīja bankas izpilddirektors Andrē Kīsveks. “Šādai attīstībai var būt milzīga simboliska vērtība. Tās ir izmaiņas mūsu biznesā, ko apsver mūsu īpašnieku valdības,” viņš piebilda.

Kā atzina “Ziemeļvalstu Investīciju bankas” izpilddirektors, galvenās diskusijas dalībvalstu valdību līmenī ir par to, kāda veida kapitālieguldījumus aizsardzības sfērā “Ziemeļvalstu Investīciju banka” varētu turpmāk finansēt.

Jebkurš turpmākais Ziemeļvalstu nolīgums, kas pilnvarotu banku sniegt attīstības aizdevumus aizsardzības nozarei, būtu nozīmīgs papildinājums tās līdzšinējā darbībā. Pašlaik “Ziemeļvalstu Investīciju banka” galvenokārt koncentrējas uz infrastruktūras objektu finansēšanu zaļās transformācijas jomā, piemēram, vēja un hidroenerģijas projektiem, ar ūdeņradi darbināma transporta, “zaļo” ēku, lidostu un ceļu tīklu attīstībā.

Lielākā daļa Ziemeļvalstu ar Zviedriju un Norvēģiju priekšgalā vēlas panākt līdzsvaru starp šīm bankas darbībām, to papildinot ar nacionālās un reģionālās drošības jomu, finansējot projektus, piemēram, dronu sistēmu un novērošanas tehnoloģiju jomā.

“Ziemeļvalstu Investīciju banka”, kas tradicionāli piešķir aizdevumus lielas mēroga projektiem, 2024. gada pirmajos trīs mēnešos izsniedza jaunus aizdevumus 1,1 miljarda ASV dolāru apmērā. 2023. gadā banka aizdevumos Ziemeļvalstu uzņēmumiem izsniedza 3,7 miljardus ASV dolāru. Ievērojama un arvien pieaugoša kreditēšanas daļa tiek piešķirta pētniecībai un attīstībai.

Galīgais lēmums par to, vai “Ziemeļvalstu Investīciju bankai” būs ļauts iesaistīties aizsardzības sektora finansēšanā, būs "bankas īpašnieku rokās", sacīja A. Kūsveks.

Šobrīd “Ziemeļvalstu Investīcijas bankas” lielākā akcionāre ir Zviedrija, kurai pieder 34,6% bankas akciju. Otra lielākā bankas akcionāre ar 21.5% kapitāldaļu ir Norvēģija. Dānijai, kā trešajai lielākajai īpašniecei pieder 21.1% akciju, Somijai - 17.7% kapitāldaļu, Islandei - 0.9%, Lietuvai- 2%, Latvijai  - 1.3%, bet Igaunijai - 0.9%.

Dalies ar šo ziņu