DAIF valdes priekšsēdētaja: Dronu koalīcija ir apvienojusi vietējai industrijai pieejamos resursus skaidram uzdevumam

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
Drons
Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Ilggadējas sadarbības rezultātā starp Latvijas aizsardzības nozari un Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federāciju (DAIF) izstrādāti inovatīvi produkti, kuri ar organizācijas “Ziedot.lv” atbalstu piegādāti Ukrainai. Sarunā ar “Sargs.lv” DAIF valdes priekšsēdētāja Elīna Egle norāda, ka Latvijas industrija ir gatava šī brīža uzdevumam – atbildēt uz pieaugošo pieprasījumu dronu koalīcijas ietvaros, lai sagādātu dronus Ukrainai, pašmājām un citām valstīm.

Sarunai ar “Sargs.lv” DAIF valdes priekšsēdētāja piekrita attālinātā formātā no NATO samita Vašingtonā. Vērtējot dronu koalīcijas nozīmi vietējās industrijas attīstībā, Elīna Egle uzsver, ka tā ir apvienojusi vietējai industrijai pieejamos resursus skaidram uzdevumam. Šis uzdevums ir mudinājis aizsardzības nozari un industriju veltīt maksimālu uzmanību konkrētu prasību izpildei.

Jau kopš Latvijas Drošības un aizsardzības industrijas federācijas dibināšanas 2013. gadā pakāpeniski attīstīta strukturēta DAIF un Aizsardzības ministrijas partnerība. Partnerības rezultātā sniegtas pastāvīgas konsultācijas politikas plānošanas un normatīvo aktu pilnveides procesā, informējot industriju un zinātni par sadarbības iespējām, lai stiprinātu NBS aizsardzības spējas, kā arī iesaistītu Latvijas uzņēmumus starptautiskajās piegādes ķēdēs.

Image
Industrijas diena / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Industrijas diena / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Tajā pašā laikā, lai veicinātu vispusīgu sadarbību, starptautiski norisinās arī divpusējie DAIF pasākumi ar citu valstu partnerorganizācijām un ministrijām. Tieši starptautiskā sadarbība sniedz būtisku daļu no iespējamajiem atbalsta rīkiem vietējās industrijas attīstībā, un arī šajā jomā DAIF valdes priekšsēdētāja izceļ pozitīvās tendences.

“Arvien pieaug darba apjoms Eiropas Savienības ietvaros, un īpaši jāatzīmē Eiropas Aizsardzības aģentūru un Eiropas Aizsardzības industrijas un kosmosa ģenerāldirektorāta iniciatīvu realizācija. Piemēram, šogad apstiprināta Eiropas Aizsardzības industrijas stratēģija un programma, un DAIF Latvija iesaistījās šo plānošanas dokumentu izstrādē,” atklāja Elīna Egle.

Viens no DAIF mērķiem ir bijis arī vietējās industrijas un zinātnes iesaiste NATO aktivitātēs ar augšupejošu tendenci. “Mēs aicinām industriju izmantot konsultāciju un studiju grupu formātus, kā arī iespēju piesaistīt finansējumu no DIANA un NIF iniciatīvām. Kopš pilna mēroga Krievijas iebrukuma Ukrainā pieaugusi atbalsta sniegšana Ukrainas bruņotajiem spēkiem un iedzīvotājiem,” piebilst Elīna Egle.

Kā pozitīvāko līdzšinējās industrijas un ministrijas sadarbības rezultātu DAIF valdes priekšsēdētāja izceļ kopīgi atbalstīto inovatīvo produktu izstrādi, kurus Latvijas sabiedrībai ir izdevies ar “Ziedot.lv” atbalstu piegādāt arī Ukrainai.

“Daudzi no produktiem radīti, pateicoties nacionālās aizsardzības grantiem, kas uzņem apgriezienus kopš 2018. gada. Tāpat šogad sagaidāmi pirmās Valsts aizsardzības pētniecības programmas rezultāti. Kopīgi īstenoti daudzi aizsardzības industrijas un tās tehnoloģiskās bāzes attīstības pasākumi – Industrijas dienas NBS, demonstrācijas un testi mācību laikā, eksportu veicinošas aktivitātes,” skaidroja Elīna Egle.

Aizsardzības ministrijas un DAIF sadarbību turpmāk nostiprinās šogad Saeimā pieņemtais Aizsardzības industrijas likums, kas izvirza kritērijus un sniedz pamatu stratēģisko partnerību veidošanai, kā arī stiprina kopīgo aizsardzības nozares ekosistēmu. Elīna Egle norāda, ka šāda ekosistēma ir ilgtspējīga vienīgi nozaru, tostarp armijas, industrijas un pētniecības ciešā sadarbībā.

Lai kāpinātu vietējās industrijas ražošanas jaudas, DAIF sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādāja grantu programmas, kuras pēcāk atbalstīja arī valdība. “Esam pateicīgi par to, ka ministrija novērtēja dronu ražotāju kompetences Latvijā, izveidoja šādu koalīciju un stiprina to Ramšteinas formātā ar citām valstīm. Aizsardzības ministrijas darbinieki un Gaisa spēku mācību centrs sniedz ievērojamu ieguldījumu dronu testēšanā skarbos apstākļos, nu jau jaunajā dronu poligonā, kas ļauj novērtēt un pilnveidot sistēmas,” atzina DAIF valdes priekšsēdētāja.

Image
Elīna Egle Sēlijas poligonā / Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija
Elīna Egle Sēlijas poligonā / Foto: Armīns Janiks/Aizsardzības ministrija

Viņa norāda, ka Latvija šobrīd jau ir gatava pieaugošajam pieprasījumam dronu koalīcijai Ukrainai, pašmājām un ārvalstīm. Tomēr pats galvenais uzdevums šobrīd ir izpildīt visas Ukrainas prasības attiecībā uz piegādājamo dronu specifikācijām.

“Uzņēmumi gaida pirmā publisko iepirkuma uzsaukuma rezultātus. Domājams, ka piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, bet esam pārliecināti, ka būs citi uzsaukumi, kas sniegs jaunas iespējas uzņēmumiem. Iespējams, ka būs uzņēmumi, kuru piedāvājums neatbildīs pieprasījumam, bet esmu pārliecināta, ka tas tikai motivēs uzlabot savu produkciju. Uz olimpiskā pjedestāla ir tikai trīs sportisti, kas motivē pārējos trenēties jaunām uzvarām,” norāda Elīna Egle.

Komentējot potenciālos riskus, Elīna Egle uzsver, ka DAIF skaidri apzinās, ka dronu koalīcijā iesaistītajiem veltīta papildu uzmanība no agresorvalstīm, kas prasa ievērot arī lielāku piesardzību attiecībā uz atklājamās informācijas apjomu.

“Demokrātiskās valstīs informācijas atklātībai ir liela nozīme sabiedrības saliedēšanā, vienlaikus kara apstākļos tā ir arī viena no ievainojamībām, kas kalpo kā dezinformācijas rīks sabiedrības maldināšanai un neuzticības vairošana mūsu valstij. Tādēļ aicinām kritiski vērtēt anonīmu vai procesā neiesaistītu personu sniegto informāciju,” uzsver Elīna Egle.
Image
Industrijas diena / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Industrijas diena / Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Viņa neslēpj, ka dronu attīstības jomā valstis cenšas izcelt katra savas konkurētspējas priekšrocības, kas labi redzams starptautiskajās izstādēs un militārajās mācībās. Ņemot vērā, ka pieprasījums tikai veidojas, ir maz ražošanas konsorciju. Tā vietā uzņēmumi katrs paļaujas uz pašu spējām un veido piegādes ķēdi.

“Pieaugot pieprasījumam, situācija varētu mainīties, un ražotāji varētu apvienoties ar citiem komponenšu ražotājiem ciešāk. Vienlaikus līdzās var pastāvēt sadarbības modelis, kur atbilstoši kompetencēm katrs uzņēmums saglabā autonomiju,” norādīja Elīna Egle.

Šobrīd Latvijas uzņēmumi cenšas palielināt vietējo komponenšu izmantošanu, tā sniedzot ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā un nodarbinātībā. Tādēļ svarīgi, ka tiek identificēti uzņēmumi, kas maldina potenciālo lietotāju par lokalizāciju vai vietējo sastāvdaļu un ražošanas īpatsvaru. “Dronu koalīcijas izveide radījusi izrāvienu šajā sektorā. Uzņēmumi kāpina investīcijas, valstij aug atpazīstamība, bet pats galvenais – varam sniegt atbalstu Ukrainai ar produktiem, kuru nozīme kaujas laukā pieaug,” noslēgumā rezumē Elīna Egle.

Dalies ar šo ziņu