LIAK: Efektīvi uzņēmējdarbības atbalsta mehānismi veicinās aizsardzības tehnoloģiju attīstību

Uzņēmējdarbība un inovācijas
Sargs.lv
LIAK valdes priekšsēdētājs Normunds Bergs
Foto: Zane Bitere / LETA

Latvijas Industrijas Attīstības Konfederācija (LIAK) īsā laikā kļuvusi par nozīmīgu spēlētāju Latvijas uzņēmējdarbības vidē, apvienojot piecas lielākās nozares un veicinot inovācijas aizsardzībā. Organizācija aktīvi iesaistās aizsardzības industrijas attīstībā, uzsver izglītības nozīmi tehnoloģiju jomā un strādā pie infrastruktūras uzlabošanas, lai stiprinātu vietējo uzņēmumu konkurētspēju. LIAK ir viena no lielākajām Latvijas uzņēmēju organizācijām, kura aktīvi iesaistījusies militārās nozares industrijas attīstībā, veicinot gan uzņēmumu izaugsmes iespējas, gan līdzdarbojoties šāda profila kompāniju izaugsmes iespēju veidošanā.  “Sargs.lv” aicināja uz sarunu LIAK valdes priekšsēdētāju Normundu Bergu, lai pārrunātu organizācijas lielākos sasniegumus, nozīmīgākos projektus un to, kā organizācija veido sadarbību starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi.

Latvijas Industrijas Attīstības Konfederācija ir viena no jaunākajām un nozīmīgākajām uzņēmēju organizācijām Latvijā, kas apvieno piecas lielākās nozaru asociācijas – Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociāciju (LETERA), Mašīnbūves un metālapstrādes rūpniecības asociāciju (MASOC), Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA), Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmēju asociāciju (LAĶIFA) un Latvijas Kokrūpniecības federāciju (LKF). Tās mērķis ir pārstāvēt un attīstīt vietējo uzņēmējdarbību, veicināt inovācijas un stiprināt Latvijas industrijas pozīcijas starptautiskajā tirgū.

N. Bergs stāsta, ka organizācija kalpo kā uzņēmēju kopīga platforma, lai risinātu ar ražošanas attīstību, inovācijām un aizsardzības industriju saistītos jautājumus.

"Mēs faktiski esam nostājušies blakus abām pārējām lielajām uzņēmēju organizācijām, taču mūsu uzmanības centrā ir lietas, kuras tās līdz šim nav risinājušas – aizsardzība, izglītība un infrastruktūra," saka Bergs.

Kā norāda valdes priekšsēdētājs, viens no nozīmīgākajiem LIAK sasniegumiem ir sadarbībā ar Ekonomikas un Aizsardzības ministrijām panāktais lēmums par Eiropas Savienības fondu finansēto īpašo atbalsta programmu jaunu produktu attīstībai un internacionalizācijai, kuras kopējais finansējuma apjoms sasniedz 30 miljonus eiro. Šī programma ir iekļauta “Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģijā 2025–2036”, kas šobrīd vēl atrodas saskaņošanas procesā.

Programma paredz ne tikai sekmēt Latvijas aizsardzības spējas, bet arī veicināt uzņēmumu eksporta pieaugumu un sadarbības attīstību, piemēram, ar Ukrainu. Programmas ietvaros paredzēta arī Aizsardzības ministrijas iesaiste divējāda lietojuma produktu vērtēšanā, lai nodrošinātu to atbilstību valsts un starptautiskajiem drošības standartiem.

Atbalsta programmai ir piesaistīts ES struktūrfondu finansējums, taču, kā norādīts stratēģijā, atbalstu iespējams sniegt vienīgi divējāda lietojuma inovāciju un tehnoloģiju attīstībai, kamēr simtprocentīgu militāras lietojuma (letālo) tehnoloģiju attīstība šo atbalsta mehānismu ietvaros nevar tikt atbalstīta.

"Ar lielu prieku un lepnumu varu teikt, ka mēs ļoti intensīvi strādājām pie tā, lai kopā ar Ekonomikas un Aizsardzības ministrijām radītu šo programmu. Tas šobrīd ir laimīgi izdarīts, bet mēs ļoti aicinām pēc iespējas ātrāk palaist šo programmu darbībā," intervijā uzsver Bergs.

Pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, Latvijas industrijas iesaiste aizsardzības sektorā ir ievērojami augusi, un vietējie uzņēmumi jau šobrīd spēlē nozīmīgu lomu starptautiskās drošības sistēmās. Viens no veiksmīgākajiem piemēriem, kā atklāj konfederācijas valdes priekšsēdētājs, ir dronu ražotāji, kas ir starp līderiem Latvijas un Lielbritānijas vadītajā dronu koalīcijā un piedāvā inovatīvus risinājumus, kas tiek testēti poligonā “Sēlija” un pielāgoti Ukrainas un NATO valstu vajadzībām.

Lai gan inovāciju joma bieži tiek saistīta ar privāto sektoru, Bergs uzsver, ka valsts ieguldījums ir kritiski svarīgs, jo īpaši aizsardzības industrijā. "Inovācijās tirgus ekonomikā nestrādā – nekur pasaulē, ne Amerikā, ne Ķīnā. Valsts ir tā, kas virza attīstību, pasūta un finansē to, kas ir nepieciešams. ASV tehnoloģiju progress nebūtu iespējams bez “Apollo” programmas vai Manhetenas projekta, kas ar milzīgiem valsts resursiem virzīja inovācijas un vēlāk radīja pamatu veselu industriju attīstībai," saka Bergs, uzsverot, ka arī Latvijai ir jāizmanto šis princips, lai stiprinātu vietējo tehnoloģiju un ražošanas sektoru.

Papildus aizsardzības industrijai LIAK lielu uzmanību pievērš izglītībai. N.Bergs uzsver, ka kvalitatīva tehniskā izglītība ir tieši saistīta ar valsts drošību un ekonomisko attīstību. "Labi inženieri, labi dronu operatori un labi karavīri nevar pastāvēt bez spēcīgiem dabaszinātņu pamatiem," viņš uzsver.

LIAK ir sekmējusi vairākas būtiskas izglītības reformas, tostarp obligātā matemātikas eksāmena ieviešanu vidusskolas beidzējiem, kā arī dabaszinātņu eksāmena iekļaušanu izglītības programmā.

N. Bergs norāda, ka nākotnes izaicinājums ir panākt efektīvāku sadarbību starp industriju un valsti, lai inovāciju process būtu ātrāks un mērķtiecīgāks. "Latvijai ir lielas iespējas kļūt par līderi aizsardzības tehnoloģiju jomā, bet tam nepieciešama ātrāka un efektīvāka lēmumu pieņemšana. Kara laikā katra minūte ir svarīga," viņš uzsver.

Noslēdzot sarunu par LIAK darbību, Bergs akcentē, ka Latvijai ir milzīgs potenciāls kļūt par vadošo valsti aizsardzības tehnoloģiju jomā. Viņš pauž cerību, ka ar jauno NBS vadību sadarbība starp industriju un valsti kļūs vēl ciešāka.

Dalies ar šo ziņu