Latvijas aizsardzības industrijas kapacitātei, piegāžu drošībai un uzņēmumu sadarbībai ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS) ir izšķiroša loma valsts drošības nodrošināšanā. Līdz ar to svarīgi izšķirt dažādas uzņēmumu iesaistes formas aizsardzības nozarē ar mērķi integrēt industriju NBS uzdevumu izpildē. Lai īstenotu ieceri, "Aizsardzības industrijas un inovāciju atbalsta stratēģija 2025–2036" paredz, ka līdz 2036. gadam vismaz 12 Latvijas aizsardzības uzņēmumiem jāiegūst kritiskās infrastruktūras statuss, katrā no kritisko spēju prioritārajām jomām jānoslēdz vismaz sešas stratēģiskās partnerības, un Valsts aizsardzības korporācijai līdz 2026. gadam jāizveido Latvijā pirmā artilērijas munīcijas rūpnīca.
Uzņēmumi kā kritiskā infrastruktūra – nepārtrauktība krīzes laikā
Viens no stratēģijas pamatprincipiem, integrējot industriju NBS uzdevumu izpildē, ir atsevišķu, kritiski un stratēģiski svarīgu uzņēmumu noteikšanai par kritisko infrastruktūru, nodrošinot to darbības nepārtrauktību krīzes un kara apstākļos. Šāda statusa piešķiršana ļaus valsts institūcijām preventīvi nodrošināt uzņēmumu darbības nepārtrauktību, kā arī novērst riskus, kas saistīti ar īpašnieku maiņu vai maksātnespējas situācijām.
Kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem Aizsardzības ministrija (AM) sniegs papildu atbalstu drošas lietvedības nodrošināšanā, fiziskās drošības un kiberdrošības stiprināšanā, kā arī kritisko izejvielu pieejamības garantēšanā.
Papildus sadarbībā ar Ekonomikas ministriju (EM) tiks izvērtēta grantu piesaiste vismaz 100 tūkstošu eiro apmērā uz vienu kritiskās infrastruktūras uzņēmuma kandidātu tā darbības nepārtrauktības plāna izstrādei un apmācībām.
Stratēģiskā partnerība – stabilitāte un drošība
AM iecerējusi padziļināt sadarbību ar uzņēmumiem, kuriem jau piešķirts kritiskās infrastruktūras statuss, tādējādi ar tiem veidojot stratēģiskās partnerības. Šāda formāta sadarbībā uzņēmumiem tiks garantēti valsts pasūtījumi vidējā un ilgtermiņā, kā arī nodrošināta to iesaiste valsts mobilizācijas sistēmā.
Lai nodrošinātu nepārtrauktu piegāžu un pakalpojumu sniegšanu, Aizsardzības ministrija izstrādās īpašus Ministru kabineta noteikumus, kas regulēs stratēģiskās partnerības noslēgšanas kārtību. Vienlaikus stratēģiskajam partnerim tiks paredzēti arī noteikti pienākumi un kontroles mehānismi darbības ilgtspējas nodrošināšanai svarīgajos procesos, piemēram, īpašnieku maiņas gadījumā, un finanšu spējas rādītāju ievērošana.
Paredzams, ka stratēģiskā partnera princips palielinās arī kapitālsabiedrības komercspēju ārvalstīs, partnerības statusam kalpojot arī kā uzņēmumu kvalitātes apliecinājumam NATO un Eiropas Savienībā (ES).
Atlikto piegāžu kapacitāte – rezerves ražošanas jaudas
Uzņēmumiem, kas kļuvuši par stratēģiskajiem partneriem, būs pienākums izveidot atlikto piegāžu plānus, tādējādi nosakot uzņēmuma spēju paplašināt ražošanu apdraudējuma gadījumā. Plānā jāietver pieejamās rezerves telpas, ražošanas līnijas, papildu darbiniekus un izejvielas. Aizsardzības ministrija atbalstīs šādu rezerves kapacitāšu veidošanu, nodrošinot gan telpas, gan izejvielu rezerves no NBS krājumiem, kā arī darbiniekus no civilā sektora resursiem.
Valsts aizsardzības korporācija – ražošanas un pētniecības centrs
Svarīgu lomu Latvijas aizsardzības industrijas ekosistēmā ieņem 2023. gadā izveidotā SIA "Valsts aizsardzības korporācija", un nākotnē tai jākļūst par stūrakmeni aizsardzības industrijas attīstībai Latvijā, kalpojot kā sadarbības tiltam ar vietējiem un starptautiskajiem industrijas partneriem.
Korporācija veido kopuzņēmumus ar Latvijas un ārvalstu ražotājiem, analizē NBS apgādes iztrūkumus un veido ražošanas kapacitāti kara laika vajadzībām. Tā jau uzsākusi pirmo lielo projektu – artilērijas munīcijas modulāro pulvera lādiņu komplektēšanas rūpnīcas izveidi līdz 2026. gadam ar Eiropas Komisijas līdzfinansējumu. Līdz 2036. gadam plānots izveidot vēl vismaz divas militārās ražotnes.
Militārā kompetence – atvaļināto karavīru nodarbināšana industrijā
Veicinot zināšanu pārnesi no militārā uz civilo sektoru, stratēģijā paredzēts atbalsts militārpersonu integrācijai aizsardzības industrijā. Līdz 2028. gadam tiks izveidota programma atvaļināto karavīru un virsnieku nodarbināšanai aizsardzības industrijā vismaz trīs uzņēmumos. Ilgtermiņā plānots izveidot dienesta vietas militārpersonām aizsardzības industrijas uzņēmumos, kā arī pieredzes apmaiņas programmas ar industrijas speciālistu iesaisti NBS. Tādējādi iespējams panākt lielāku pieredzes apmaiņu, izpratnes pieaugumu par militāro vajadzību un industrijas spēju to sasniegt.
Industrijas specializācija – tehnoloģiju un spēju attīstība
Latvijas aizsardzības industrijai jāattīsta specializācija tādās kritiskās jomās kā bruņojums, munīcija, digitālās komandvadības spējas, bezpilota sistēmas un kiberdrošība. Vienlaikus, lai attīstītu aizsardzības industrijas spējas, ir jāveicina arī tehnoloģiski sarežģītāku un ietilpīgāku produktu attīstība, t.sk. noteiktās nišās. 2024. gadā izveidotā starptautiskā Dronu koalīcija Ukrainai ir ietvars un virzītājspēks attīstīt bezpilota sistēmas un to un pretdarbības spējas. Tāpat atbalstāma jaunu spēju veidošana, ja tās tieši sekmē NBS krājumu veidošanu un piegāžu drošību. Stratēģijā iezīmēts arī potenciāls uzņēmumu izaugsmei no apakšuzņēmējiem līdz stratēģiskajiem partneriem lielo starptautisko līgumu ietvaros.
Mērķu sasniegšana līdz 2036. gadam ļaus Latvijas aizsardzības industrijai kļūt par nozīmīgu spēlētāju ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā līmenī, sekmējot valsts drošības un aizsardzības spēju stiprināšanu ilgtermiņā.
