Virsleitnants Juris Ulmanis ir daudzpusīga personība – uzņēmējs, profesors, vieslektors vairākās augstskolās Latvijā un ārvalstīs, polārpētnieks un alpīnists, kā arī vairāku publikāciju un grāmatu autors. Taču sarunā ar “Sargs.lv” galvenais uzsvars tiek likts uz viņa piederību Zemessardzes lielajai ģimenei, jo jau piecus gadus viņš ir arī zemessargs – pašlaik zinātnieks Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrā, ar ko ļoti lepojas.
Intervijas sākumā viņš “Sargs.lv” atklāj, ka pirms Covid-19 pandēmijas bijis plāns braukt uz Himalajiem, bet tas izjucis. Kalnos J. Ulmanis kāpj kopš 1996. gada, pateicoties slavenajiem Latvijas alpīnistiem Teodoram Ķirsim un Imantam Zaulam. Viņi bija pirmie latvieši, kuri 1995. gada 14. maijā pasaules augstākajā virsotnē Everestā pacēla Latvijas karogu. “Kopā esam kāpuši katra kontinenta augstākajā kalnā, izņēmums gan ir Āzija, pārējos kontinentos esmu,” saka Juris Ulmanis. Starp citu, viņš bieži atsaucas uz Imantu Zaulu kā zemessargu, jo kopīgajās ekspedīcijās viņš bieži teicis, ka esot jāpaspēj atpakaļ uz Zemessardzes mācībām.
Juris Ulmanis dzimis un audzis Ņujorkā, ASV, latviešu ģimenē, tāpēc bērnībā apmeklējis arī latviešu skolas. Daudzus gadus strādājis starptautiskā telekomunikāciju uzņēmumā, atbildot tieši par sakaru un šifrēšanas jeb kriptoloģijas tehnoloģijām. Deviņdesmito gadu sākumā tieši darbs viņu atvedis uz Latviju.
Notikumi Ukrainā un nakts redzamības brilles zemessargiem
Jautāts, kad izlēma iestāties Zemessardzē, virsleitnants Ulmanis tāpat kā daudzi citi “Sargs.lv” intervētie zemessargi atklāj – pagrieziena punkts domāšanā bijis laiks, kad Krievija anektēja Krimu. Arī viņš, valsts svētkos ejot pa 11. Novembra krastmalu un apkārt redzot daudz Latvijas karodziņu, uzdevis sev jautājumu:
Stāstot par pamatapmācības laiku lauka nometnē Valmierā, viņš īpaši atceras savus dienesta biedrus un izcilos instruktorus. Pēc kāda laika, J. Ulmanis arī pabeidza virsnieka speciālista kursu, iegūstot virsleitnanta pakāpi.
Dienesta sākumā viņš pievienojies Zemessardzes Kiberaizsardzības vienībai un saticis domubiedru, nu jau kādu laiku arī dienesta biedru – kapteini Juri Ķiploku. Abi sprieduši, kā uzlabot zemessargu dienestu, konsultējās ar nozares atbildīgajiem un ekspertiem, un secinājuši, ka trūkst nakts redzamības ekipējuma, jo nopietnākās kaujas taču mēdz notikt naktīs. Tā, 2015. gadā radās kustība “Zemessargam”, kas vēlāk pārtapa sabiedriskā labuma fondā “Zemessargam.lv” ar mērķi – savākt līdzekļus speciālu nakts briļļu iegādei. Divu kampaņu laikā sabiedrība kopumā saziedoja vairāk nekā 75 000 eiro, pateicoties kuriem kopumā iegādātatas sekojošas iekārtas: 12 termālie tēmekļi, 12 nakts redzamības iekārtas un deviņas termokameras. Viena daļa nonāca Zemessardzes Mācību centrā Dobelē, kur savas zināšanas apgūst zemessargu jaunākais komandējošais sastāvs un speciālisti. Taču ierīces tiek izmantotas arī citu vienību mācību norisē. Savukārt par otrajā kampaņā saziedotajiem līdzekļiem iegādātās ierīces nonāca Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes rīcībā.
Brīvprātīgais darbs fondā noticis paralēli dienestam Zemessardzē, un tajā laikā arī tika veidots Zemessardzes Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs, kurā tad šobrīd dien virsleitnants Ulmanis, bet kuru vada viņa draugs kapteinis Ķiploks.
“Jāuzsver, ka kustībā iesaistījās liels skaits sabiedrības pārstāvju, gan tieši ziedojot, gan atbalstot citā veidā. Īpaši vienmēr pateicamies kustības dalībniekiem, kuri palīdzēja kampaņas sekmīgā norisē. Tie bija gan Zemessardzē un citur dienošie, gan ar dienestu pavisam nesaistīti cilvēki, kā arī dažādas organizācijas un iestādes, piemēram, ziedot.lv un Latvijas Transatlantiskā Organizācija (LATO). Tā līdzīgi kā brīvprātīgie ziedotāji Latvijā pirms 100 gadiem un arī deviņdesmito gadu sākumā šie cilvēki sniedza atbalstu Zemessardzes attīstībā. Tādā vai citādā formā darbs notiek tagad un tiks turpinās. Saku paldies visiem, kuri iesaistījās un atbalstīja Zemessargam kustību!” norāda virsleitnants Ulmanis.
Darbs pie NBS formastērpa jaunā raksta
Izrādās, virsleitnants Ulmanis ir viens no tiem pieciem zinātniekiem, kuri sadarbībā ar citiem dienojošajiem speciālistiem strādāja pie Nacionālo bruņoto spēku formastērpa jaunā kamuflāžas zīmējuma "WoodLatPat".
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka, to izstrādājot, pētnieki fotografētas dažādas vietas Latvijā atšķirīgos laika apstākļos un gadalaikos atbilstoši izraudzītajiem maskēšanās raksta kritērijiem. Lai iegūtu Latvijas ainavai vispietuvinātāko karavīra formastērpa rakstu, fotografēšanai izmantots arī drons, kā arī tuvā infrasarkanā spektra (NIR) nakts redzamības iekārta. Pēc tam ar īpaši izveidotas datorprogrammas palīdzību no attēliem tika atfiltrēts tas tonis, kurš Latvijas ainavā visbiežāk sastopams, jeb tā sauktā vidējā pikseļa krāsa.
“Centrā esam 15 zemessargi-zinātnieki, no tiem pieci ar zinātņu doktora grādu, citi vēl ceļā uz to. Savā ziņā esam Zemessardzes un NBS intelektuālais kodols,” pauž Juris Ulmanis.
Jāstiprina sabiedrības psiholoģiskā noturība
Civilajā dzīvē Juris Ulmanis ir arī vieslektors un pasniedz lekcijas krīzes vadībā, starpkultūru komunikācijā, digitālajā mārketingā, uzņēmējdarbībā vairākās universitātēs gan Latvijā, gan ārpus tās, piemēram, Lietuvā, Polijā un Vācijā.
Krīzes vadības kursā ar studentiem pārrunājam arī aktualitātes saistībā ar Covid-19 un iepriekš līdzīgā SARS vīrusa izplatību. Lai arī Latvija līdz šim uzrādījusi labus rezultātus vīrusa ierobežošanā, sabiedrībai vēl daudz jāmācās.
Viņš stāsta – tagad, kad fonds “Zemessargam.lv” vairs nevāc līdzekļus nakts redzamības ierīcēm, tas vairāk pilda sabiedrības izglītošanas funkciju un pamanāms arī sociālajā vietnē “Facebook”, atspoguļojot aizsardzības nozares aktualitātes Latvijā un pasaulē. Nākotnē ar fonda palīdzību viņš vēlas aktualizēt tematu par kritisku mediju lietošanu jeb mediju pratību, jo tikai tā cilvēkus var mācīt atšķirt patiesu ziņu no viltus ziņas. “Nav vienas maģiskas formulas, ko ieteikt cilvēkiem. Mediju saturs jāpatērē gudri un kritiski. Vienmēr jāskatās avots, cik uzticams ir avots, kas ziņas publicē. Jebko lasot, jāpieslēdz veselais saprāts,” norāda J. Ulmanis.
Izaicina vīriešus stāties Zemessardzē
Paralēli dienestam Zemessardzē un darbiem civilajā dzīvē viņš arī aktīvi raksta komentāru slejas par aktualitātēm aizsardzības jomā, tai skaitā par nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzi. “Mans pirmais raksts laikrakstam “Latvijas Avīze” bija diezgan provocējošs, aicinot sievietes netikties ar tiem vīriešiem, kuri nav Zemessardzē. Tas sabiedrībā izraisīja lielu diskusiju, kas arī bija vajadzīgs, jo zemessargi manam uzstādījumam piekrita, savukārt tie, kuri nebija, sākumā apvainojās un vēlāk varbūt aizdomājās, ka vajadzētu iestāties. Varbūt arī kāda sieviete mudināja savējo, lai kļūst par zemessargu,” norāda virsleitnants Ulmanis.
Viens no lielākajiem ieguvumiem Zemessardzē – dažādu nozaru ekspertu satikšana un jaunu draugu iegūšana.
Otrs ieguvums ir augstā apmācību kvalitāte un starptautiskais aspekts. Viņš stāsta, ka pazīst sievieti, kas deva priekšroku Zemessardzei, nevis studijām kādas augstskolas maģistratūrā, jo tur esot interesantāk.
Vēl viena pozitīva Zemessardzes iezīme – tā apvieno vairākas paaudzes, sākot ar tikko 18 gadus sasniegušajiem līdz pat vīriem 55+, un interesanti ir visiem, jo katrs paņem sev vajadzīgāko. “Dienests Zemessardzē iemāca disciplīnu, palīdz uzlabot fizisko formu, attīsta līderības prasmes, spēju strādāt komandā. Kāds varbūt satraucas, ka netiks līdzi jaunajiem un nevarēs tik ātri mācībās paskriet pa mežu, bet par to nevajag raizēties. Arī man kādreiz iet mazliet lēnāk, bet tas ir “ok”,” atzīst. J. Ulmanis.
Viņš atceras, ka virsnieka speciālista pamatkursā Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, bijis NATO šķēršļu kurss un jaunie tik sparīgi visus vingrinājumus veikuši, kamēr viņš domājis: “Man tagad jālec lejā. Vai es savu potīti izmežģīšu, vai nē”. Virsleitnants Ulmanis gan secina, ka līdz šim veiksmīgi ticis sveikā bez savainojumiem, jo par fiziskās formas stiprināšanu viņš rūpējas arī ikdienā, jo kaujas apmācību laikā grib turēt līdzi citiem zemessargiem.
Atrod dzīves jēgu Zemessardzē
Kā filozofiski stāsta Juris Ulmanis, ikvienam agrāk vai vēlāk pienāk brīdis, kad viņš sev jautā – kas ir mana dzīves jēga un ko man darīt tālāk? “Ja esi karavīrs vai zemessargs, tad dzīves jēga kļūst ļoti skaidra, tu aizstāvi savu valsti – kas var būt cēlāks par šo mērķi? Kad uzvelku formastērpu, jūtos pacilāts, eju pa ielu, un cilvēki atskatās. Taču tā nav tikai izrādīšanās, tas uzliek arī atbildību, un es saprotu, ko tas nozīmē,” pauž virsleitnants.
Viņš pieder tiem, kurš uzskata – par savu valsti un tās aizsardzību atbildība, pirmkārt, jāuzņemas pašiem.
Tāpat viņš kā piemēru min amerikāņu aktieri Lī Mārvins, kurš kā jūras kājnieks piedalījās arī 2. Pasaules karā, savukārt vēlāk jau kā aktieris saņēmis arī prestižo ASV Kinoakadēmijas balvu “Oskars”. Un viņš bija tik lepns par savu militāro pieredzi, ka uz kapakmeņa izvēlējās uzsvērt tieši savu piederību ASV armijai, nevis kino pasaulei.
“Uzskatu, ka Latvijas vīriešiem asinīs ir tas, ka mums jābūt karavīriem. Zemessardze nav tikai skriešana ar ieročiem pa mežu, ir dažādas vienības, kurās nepieciešama specifiska pieredze, kaut vai Kiberaizsardzības vienība vai manis pārstāvētais Zinātnes, pētniecības un inovāciju ieviešanas centrs, kurā arī aicinām jaunus papildspēkus – zinātniekus un pētniekus, kā arī citus speciālistus,” rezumē virsleitnants Juris Ulmanis.
