Lai ievērojami uzlabotu NATO spējas atturēt Krieviju no iebrukuma Baltijas reģionā, nepieciešami vērienīgi ieguldījumi ceļu, tiltu, dzelzceļa ostu un lidostu infrastruktūrā. Tie sekmēs ātru NATO spēku pārsviešanu gadījumos, ja būs nepieciešams pastiprināt karaspēka klātbūtni teritoriju aizsardzībai, portālam “Sargs.lv” atzina NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris ģenerālis Jorgs Follmers.
J. Follmers atzīmēja, ka pirms pēdējos gados NATO dalībvalstis sekmīgi ieviesušas tā saukto “Militāro Šengenas zonu”, proti, būtiski atvieglojušas virkni birokrātisko šķēršļu, lai alianses dalībvalstu vidū daudz efektīvāk varētu pārvietot militārās vienības. Tagad ir pienācis laiks infrastruktūras sakārtošanai, uzsvēra ģenerālis J. Follmers.
“Mūsdienās nav nepieciešams kā atturēšanas līdzekli dalībvalstīs ilgstoši izvietot simtiem tūkstošu karavīru lielus kontingentus. Tehniski šos spēkus var visai ātri pārvietot, tāpēc nepieciešams sakārtot infrastruktūru savu teritoriju iekšienē, lai būtu iespējams ātri spētu pārmest mūsu vienības uz tām alianses valstīm, kurās tie ir visvairāk nepieciešami,” skaidroja NATO Apvienoto spēku pavēlniecības Brunsumā komandieris.
Šādas analoģijas pastāv arī aizsardzībā, proti, lai no Rietumeiropas ātri pārsviestu karaspēku uz Baltijas reģionu vai Poliju, nepieciešami kvalitatīvi ceļi un tilti ar lielu kravnesību, kā arī attiecīgas jaudas dzelzceļa līnijas, pietiekami dziļas ostas un modernas lidostas. Pašlaik figūras nevar pārvietot pietiekami viegli, tālab mums ir jāturpina darbs pie infrastruktūras uzlabošanas, lai sagatavotu šo šaha galdu. Tas nenozīmē, ka esošā infrastruktūra šobrīd ir slikta, taču ir jāizvērtē, vai tā mums ļauj pārvietot karavīrus pāri robežām tik ātri, cik tas ir nepieciešams.
“Iedomājieties situāciju, kur Baltijas reģionā jānogādā, piemēram 100 kaujas tanki. Vidēji viens šāds tanks sver ap 80 tonnām. Pa autoceļiem mēs tos pārvietotu uz speciāliem tanku treileriem. Tādējādi kopējais treilera un tanka svars jau pārsniegs 100 tonnu robežu. Daudziem tiltiem nav šādas kravnesības. Tas nozīmē, ka šī infrastruktūra ir jāuzlabo. Turklāt šāds solis ne tikai palīdzēs sakārtot infrastruktūras objektus, bet arī sūtīs nopietnu signālu Krievijai. Tur ātri saprastu – jā, viņi gatavojas,” skaidroja ģenerālis J. Follmers.
Viņš arī atzina – svarīga ir ne tikai esošās infrastruktūras sakārtošana, bet arī Dienvidu – Ziemeļu koridora attīstība. “Padomju laikā visa infrastruktūra tika pielāgota uzbrukumam Rietumu virzienā. Tas, ko mums vajag izveidot tagad, ir Dienvidu – Ziemeļu infrastruktūra, pa kuru no Vācijas caur Poliju uz Baltijas valstīm iespējams pārvietot tehniku un karavīrus. Šādi infrastruktūras objekti ir vajadzīgi un par tiem ir nopietni jādomā,” sacīja ģenerālis J. Follmers.
