Lēmums apgūt militārās pamatapmācības kursu un kļūt par rezerves kareivi pieņemts, savā ziņā pateicoties Covid-19 ierobežošanas pasākumiem pavasarī, jo pēc ilgās distancēšanās un strādāšanas no mājām, bijusi vēlme pēc jauniem iespaidiem un jaudīga atvaļinājuma. Tā sarunā ar “Sargs.lv” stāsta Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja un tagad arī rezerves kareive Linda Pastare. Taču lēmums bijis izsvērts un atbildīgs, turklāt Linda nopietni apsver iespēju doties vēl tālāk –pievienoties dienestam Zemessardzē.
Jaudīgs, bet atbildīgs piedzīvojums
Linda Pastare stāsta – laiks, kopš tikšanās pie Ādažu bāzes vārtiem, līdz brīdim, kad pēc vairāk nekā mēneša prombūtnes Alūksnes Kājnieku skolā visi atgriezās, bijis kā iepazīšanās ar citu pasauli, kurā jūties gaidīts un novērtēts. Viņa juta, ka instruktori kursantos iegulda gan laiku, gan enerģiju, lai viņi varētu saņemt maksimāli daudz jaunu zināšanu, prasmju un rūdījuma, kas ir ne vien pamata līmeņa militārās iemaņas, bet var noderēt arī civilajā dzīvē.
Jautāta, kā par rezervistu militārās pamatapmācības kursu vispār uzzinājusi, Linda atceras – visticamāk, tas bijis ieraksts Latvijas armijas sociālajos tīkos. Kad viņa to pamanīja, valstī jau vairākus mēnešus Covid-19 izplatības ierobežošanas dēļ bija noteikti stingri pulcēšanās ierobežojumi, daudzi bija ilgstoši strādājuši attālināti un distancējušies cits no cita. Lai arī Latvijā cilvēki drīkstēja iziet no mājas, varēja digitāli skatīties operas un konferences, viss it kā notika, taču tik un tā bija par maz kustību, jaunu iespaidu un svaigu vēsmu dzīvē.
Taču viņa arī daudz domājusi par šī kursa patieso nozīmi, uztverot to atbildīgi. Īpaši skaidri tas apjausts, domājot par zvēresta došanu. Tā nav tikai spēle, jo ar zvērestu rezerves karavīri iesaistās Latvijas aizsardzības sistēmā, kurā jaunais statuss uzliek arī papildu atbildību un pienākumu pret valsti. “Pirms tam domāju – ja mana valsts nonāktu situācijā, kad vajadzīga mana palīdzība, vai es nāktu. Tā kā mana atbilde bija apstiprinoša, tad vairāk jautājumu nebija, vai jūtos komfortabli, kļūstot par rezerves kareivi.”
Spert pirmo soli militārās jomas virzienā
Lai arī šī gada rezervistu kurss bijis skaitliski neliels, tas aptvēris dažādu vecumu un nozaru cilvēkus. Linda stāsta – no malas šķiet, ka visi kursanti aizgāja apmierināti, kursa laikā katrs iegūstot sev ko noderīgu. Tiem, kuri vēl tikai apsver dalību šādā kursā, Linda iesaka nevilcināties – tas ir labākais veids, kā pārbaudīt, vai militārais ceļš ir cilvēka turpmākais profesionālais aicinājums. Varbūt ir cilvēki, kuri, strādājot savā šī brīža civilajā profesijā, nojauš, ka viņiem šī joma interesē, bet nav saņēmušies pirmajam solim. Arī vairāki šī kursa dalībnieki esot atzinuši, ka iepriekš kaut kad bija domājuši par militāro karjeru, un šis kurss apliecināja – izvēlētais ceļš ir jāturpina.
Viņa norāda, ka visi rezervistu kursa dalībnieki bijuši augsti motivēti, jo kursam pieteikušies brīvprātīgi un pēc savas vēlēšanās, tāpēc atmosfēra visa kursa garumā bijusi ļoti pozitīva. Lai arī iepriekš Lindai bijusi sadarbība ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem Latvijas valsts un Latvijas armijas simtgades pasākumu ietvaros, būšana dienestā ir pavisam kas cits.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka no šī gada 25. jūlija līdz 30. augustam Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skolā Alūksnē notika trešais ikgadējais rezervistu militārās apmācības kurss Latvijas pilsoņiem bez militāras sagatavotības. To sekmīgi pabeidza un par rezerves karavīriem kļuva 17 Latvijas pilsoņi. Saņemot rezerves karavīra apliecību un mobilizācijas norīkojumu, viņi tika ieskaitīti Nacionālo bruņoto spēku rezervē.
Šobrīd ikdienā Linda joprojām ir Latvijas valsts simtgades biroja vadītāja Kultūras ministrijā. Lai arī Latvija savu simto pastāvēšanas gada dienu nosvinēja jau 2018. gada 18. novembrī, plaša kultūras un izzinošu pasākumu programma tika saplānota laika posmam jau no 2017. līdz pat 2021. gada sākumam. Kā stāsta Linda, valsts netapa vienā dienā, tāpēc programmas kodolu veido nozīmīgi Latvijas vēstures pagrieziena punkti, sākot ar Latgales kongresu tālajā 1917. gadā līdz 1921. gada janvārim, kad Latvijas valstiskums bija ne vien proklamēts, bet arī izcīnīts smagās kaujās un nostiprināts, un Latvijas valsts tika starptautiski atzīta de iure. Līdz ar to katram simtgades svinību gadam tika dots savs atslēgas vārds, atceroties notikumus pirms 100 gadiem. 2017. gada motīvs – GRIBA, jo 1917. gadā Latvijas valstsgriba, kas veidojusies cauri gadsimtiem, ieguva konkrētas aprises. 2018. gada atslēgas vārds – DZIMŠANA, jo 1918. gads bija lielo pārmaiņu gads, kad uz bijušo impēriju drupām Centrāleiropā un Austrumeiropā radās jaunas valstis. 2019. gads – VARONĪBA. Šajā gadā svinējām arī Latvijas armijas simtgadi, jo 1919. gadā tika izcīnītas nozīmīgās Brīvības cīņas pret Bermonta karaspēku. 2020. gads – BRĪVĪBA, jo 1920. gadā tika ievēlēta Satversmes sapulce un pirmais tās prezidents. Un visbeidzot 2021. gads – AUGŠANA, jo 1921. gadā Latvijas Republika jau pastāvēja un arī tika uzņemta tā laika lielākajā politiskajā organizācijā – Tautu savienībā.
Tāpat nozīmīgs biroja darbs joprojām ir kultūrizglītības programma “Latvijas skolas soma”. Tās mērķis, sākot ar 2018. gada septembri, nodrošināt skolēniem iespēju vismaz vienu reizi mācību semestra laikā apmeklēt kādu kultūras norisi Latvijas iepazīšanai. Šajā gadā gan plānus mazliet izmainīja Covid-19 situācija, jo, piemēram, 4. maija svētki par godu Latvijas neatkarības atjaunošanas 30. gadadienai notika digitāli vai daļēji tika pārcelti.
