Krievijas vājums var būt tās agresiju veicinošs faktors, brīdina Norvēģijas Ārpolitikas centra vecākais pētnieks Kaštens Fri (Karsten Frii). Sarunā ar “Sargs.lv” norvēģu eksperts analizē Krievijas draudus Ziemeļvalstīm un to, kā Krimas aneksija ietekmēja Ziemeļvalstu savstarpējo aizsardzības politiku.
Cik elastīgiem savās vērtībās mums būtu jābūt, veidojot attiecības ar Krieviju – uz ko varam pievērt acis, uz ko – ne?
Ja runājam par vērtībām, mums uz tām jāskatās kā uz principiem. Tiesa, starp vērtībām un draudiem ir ejams tāls ceļš. Vērtības ir jautājums par demokrātiskumu un suverenitāti – mūsdienās katrai valstij, arī vismazākajai, ir tiesības pašai lemt par savu politiku, nevis būt pakļautai kādai 17. vai 18. gadsimta stila “ietekmes sfērai”. Šis ir jautājums, kurā mēs visi nopietni iebilstam Krievijai.
Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā Krievijas nestabilo politisko sistēmu un to, ka nav iespējams zināt, kāda būs Krievijas vadība pēc Putina. Neskatoties uz to, tas nedrīkst mūs atturēt no mūsu principu un vērtību aizsardzības. Konflikts ar Krieviju ir izveidojies tieši mūsu principu un vērtību dēļ, tāpēc, pēc manām domām, mēs nekādā gadījumā nedrīkstam no tiem atteikties.
Gadījumā, ja Krievija veiktu militāru vai hibrīdagresiju pret Zviedriju vai Somiju, vai Norvēģija būtu gatava sniegt atbalstu pat bez NATO kolektīva lēmuma?
Protams, šādi solījumi oficiāli nevar izskanēt, taču jebkurš konflikts reģionā politiski iesaistītu arī pārējās reģiona valstis. Es nevaru iedomāties divpusēju konfliktu starp Krieviju un Somiju vai Zviedriju bez Norvēģijas iesaistes. Ziemeļvalstu Aizsardzības sadarbības (NORDEFCO) projekts pēdējo gadu, it īpaši pēc notikumiem Krimā, laikā ir ievērojami attīstījies.
NORDEFCO publicētajā stratēģiskajā vīzijā ir runāts par sadarbību “miera, krīzes un konflikta apstākļos.” Lai gan tajā netiek runāts par karu, un ir grūti paredzēt, kā reālos krīzes apstākļos šī sadarbība izskatītos, NORDEFCO ietvaros notiek aktīva politiskā diskusija, ir izveidotas drošas politisko sakaru līnijas, līdz ar to varam teikt, ka krīzes gadījumā ir paredzēta koordinēta politiskā diskusija.
Norvēģijas ģeopolitiskā situācija ir interesanta – no vienas puses, to tieši neskar Krievijas draudi, vienlaikus tā ir NATO dalībvalsts. Tajā pašā laikā Zviedrija un Somija, kuras atklāti runā par Krieviju kā draudu, nav NATO dalībvalstis. Vai abu valstu neesamība NATO kavē sadarbību drošības jomā?
Jā, protams. Pastāv ierobežojumi, cik tālu ir iespējams plānot kopīgu aizsardzību, lai gan NORDEFCO ietvaros ir panākta vienošanās par kopīgu aizsardzības plānošanu, ne Zviedrijai, ne Norvēģijai nav pieejas NATO kopējiem drošības plāniem. Tās abas ir tik tuvu NATO, cik vien iespējams, taču tik un tā ne Zviedrija, ne Somija nav integrētas NATO – tas ir jautājums par savietojamību, kopējām mācībām un kopīga militārā spēka veidošanu.
Līdz brīdim, kad Somija un Zviedrija kļūs par NATO dalībvalstīm, nepieciešamais atbalsts tām vienmēr būs zināmā mērā improvizēts uz vietas.
