Norvēģijas Ārpolitikas centra vecākā pētnieka Kaštena Fri (Karsten Friis) skatījumā zinātniskas spekulācijas par nākotni parasti ir maldīgas, tāpēc iespējams runāt vien par tendencēm, kuras visdrīzāk turpināsies arī 21. gadsimta trešajā desmitgadē. Un tās ir, piemēram, klimata pārmaiņas, Krievija, Ķīna un t.s. “melnie gulbji” jeb notikumi, kurus iepriekš nav iespējams pilnībā paredzēt. “Sargs.lv” turpina publikāciju ciklu “Sarunas par pasauli 2030”.
Runājot par nākotni, K. Fri uzsver – vienmēr notiek kaut kas, ko iepriekš nav iespējams paredzēt. Pētījumi liecina – tie, kuri nākotnes paredzējumos cenšas būt pārāk zinātniski, kļūdās visvairāk, savukārt tiem, kuri tikai izsaka minējumus, visbiežāk mēdz būt taisnība. Šī iemesla dēļ norvēģu analītiķis visiem spēkiem cenšas izvairīties no spekulācijām par nākotni.
Tā vietā K. Fri analizē likumsakarības un tendences, kuras visdrīzāk turpināsies, piemēram, tehnoloģiju attīstību un digitālo revolūciju. Noteikti turpināsies un negatīvu iespaidu pasaulē atstās arī klimata pārmaiņas. Jāņem vērā arī tādi notikumi kā Krimas aneksija un Covid-19 pandēmija – tādi kā “melnie gulbji”, kas iepriekš nav paredzami. Covid-19 pandēmijas sakarā “melnais gulbis” bija ne tik daudz pati slimība, cik sabiedrības reakcija uz to.
Arī Ķīnas ietekme turpinās pieaugt, turpināsies tās “stikla sirds un vilka cīnītāja” politika – tas nozīmē, ka Ķīna jebko var uztvert kā apvainojumu, savukārt savu interešu vārdā tā gatava cīnīties ļoti skarbi. Pagaidām nekas neliecina, ka šī pieeja varētu tikt mainīta. Pēc pētnieka domām, nākotnē Ķīna būs gatava ieņemt daudz vadošāku pozīciju, un tas ietekmēs visus pasauli, tai skaitā Eiropu.
Kaštens Fri pašlaik ieņem Norvēģijas Ārpolitikas institūta (Norsk utenrikspolitisk institutt – NUPI) vecākā pētnieka amatu. No 2004. līdz 2007. gadam viņš bija padomnieks politikas jautājumos EDSO misijā Serbijā, pirms tam ieņemot amatus EDSO misijās Montenegro un Kosovā, kā arī Norvēģijas bruņoto spēku sastāvā dienot NATO KFOR misijā.
