Ikdienā Māris Krastiņš ir “Banku augstskolas” lektors un bakalaura studiju programmas “Risku vadība un apdrošināšana” direktors. 2020. gada vasarā viņš kļuva arī par rezerves karavīru. Sarunā ar “Sargs.lv” Māris saka – lai cik smieklīgi izklausītos, tas bijis liktenis. Dzerot rīta kafiju, dzirdējis, ka vēl tikai vienu dienu var pieteikties Rezervistu militārās apmācības kursam. Tā kā viņam vasarā ir pietiekami garš atvaļinājums, izlēmis mesties iekšā savā ziņā tik eksotiskā un unikālā piedzīvojumā. Lai arī daudzi kursā, ieskaitot pašu Māri, pēc dabas ir pacifisti, vajadzības gadījumā viņi būtu gatavi cīnīties un aizstāvēt Latviju. Tas vienlaikus liekas paradoksāli un skaisti, viņš atzīst.
No apdrošināšanas līdz pasniedzējam augstskolā
Māris Krastiņš savulaik “Latvijas Universitātē” studējis finanšu vadību un, kā pats saka, pēc tam izvēlējies strādāt nozarē, kas tobrīd likusies “vismazāk neinteresantākā” – apdrošināšanā, kurā daļēji darbojas joprojām. Taču kopš 2014. gada 90% viņa laika aizņem izglītības joma, “Banku augstskolā” vadot bakalaura studiju programmu “Risku vadība un apdrošināšana”, kā arī sadarbojoties ar vismaz vēl četrām citām Latvijas augstskolām un pasniedzot kursus arī atsevišķās organizācijās.
Viņš atzīst, ka Covid laiks devis arī labu profesionālo mācību – gan augstskolai, gan valsts pārvaldei kopumā. Ja nebūtu šīs pandēmijas un vajadzības strādāt attālināti, Latvija, iespējams, digitalizācijā būtu atpalikusi par vēl vismaz trīs līdz pieciem gadiem.
Kad augstskolā runāts par attālināto studiju nodrošināšanu, tas sākumā licies neiespējami, taču beigās vajadzējis vien dažas dienas, lai visu ieviestu. Viens no attālinātā procesa trūkumiem, ko atzīst arī Māris, – praktiski vairs neredz “dzīvus” cilvēkus, tomēr studiju process nav apstājies.
Novērtē dzīves pamatlietas
Stāstot par to, kā kļuvis rezerves karavīrs, Māris atceras – lai cik smieklīgi tas izklausītos, šķiet, tas bijis liktenis. Viņš dzēris kafiju un raidījumā “Rīta Panorāma” dzirdējis, ka atlikusi viena diena, lai pieteiktos Rezervistu kursam.
Piecas Rezervistu militārās apmācības kursā pavadītās nedēļas viņš raksturo ar atslēgas vārdiem – izaicinājums, piedzīvojums, unikalitāte. Piecas radikāli atšķirīgas nedēļas, kuru laikā tikai reizi saticis tuviniekus un no NBS teritorijas izgājis labi, ja dažas reizes. Šis kurss, pirmkārt, iemācījis novērtēt dzīves pamatlietas, piemēram, laiku.
NBS rezervistos daudz investē
Raksturojot kursa komandu, Māris atkal atrod īstos atslēgas vārdus – azarts, kolektīva ķīmija, dažādas pieredzes, atsevišķi konflikti, sadarbība. Lai arī kursa laikā cits citam teju jau bija apnikuši, drīz vien pēc kursa noslēguma jau sarīkojuši salidojumu. Viņiem joprojām ir sava sarunu grupiņa vietnē “Whatsapp”, kurā ik pa brīdim sazinās.
Īpaši viņš uzsver Nacionālo bruņoto spēku instruktoru devumu rezerves karavīru sagatavošanā, vēl tagad atceroties, cik daudz laika, zināšanu, pacietības instruktori rezervistos ieguldīja. “To novērtēja ikviens kursa dalībnieks. Manuprāt, visiem bija sajūta, ka esam tur gaidīti un mūsos ir gatavi investēt maksimāli daudz,” viņš saka.
Vēl no kursa spilgti palikusi atmiņā biežā dziedāšana. Māris atzīstas, ka ikdienā nedzied vispār, bet tas, kas noticis kursa laikā, bijis kaut kas unikāls.
Dēls – topošais Jūras spēku virsnieks
Izrādās, Māra dēls studē Nacionālajā aizsardzības akadēmijā un kā savu nākamo dienesta vietu izvēlējies Jūras spēkus. Māris atzīt – tā daļēji bijusi arī viņa ietekme. Strādājot izglītības jomā, viņš bieži domājis par to, kā attīstās procesi un kā izglītība mēģina tiem “tikt līdzi”.
Arī Rezervistu militārās apmācības kursam viņš pieteicies daļēji tāpēc, ka gribējis iepazīties ar vidi un piedzīvot to, ko dēls militārās karjeras sākumā izbaudījis uz savas ādas.
Uz jautājumu, vai Māris neplāno spert nākamo soli un pievienoties dienestam Zemessardzē, kā to izdarījuši vairāki Rezervistu kursa beidzēji, viņš atbild – šobrīd daudz lekciju jāvada tieši nedēļas nogalēs, tāpēc šo jomu sīkāk nav pētījis, tomēr interese likt lietā savas risku vadības zināšanas, plānošanas un organizēšanas prasmes viņš labprāt gribētu.
Jautāts, vai viņš kā risku vadības eksperts saredz kādas kļūdas valsts pārvaldes un valdības darbā Covid apstākļos, Māris saka – risku vadība no krīzes vadības atšķiras ar to, ka riskus var savlaicīgi paredzēt un ieplānot aktivitātes, taču krīze ir ekstremāla situācija.
Piemēram, iepriekš daudzi kritizēja Zviedrijas pieeju Covid-19 ierobežošanā, un Zviedrija vēlāk arī atzina savu kļūdu. Tāpat latviešiem bieži patīk sevi salīdzināt ar Igauniju, nostādot to kā labo piemēru. Taču šobrīd Igaunijā saslimstība ar Covid ir ļoti augsta, vienu brīdi inficēšanās ziņā pat izvirzoties priekšgalā visām citām valstīm.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka Nacionālie bruņotie spēki arī šogad turpinās 2018. gadā sākto rezervistu apmācību. Šogad rezervistu militārās apmācības kurss notiks no 3. līdz 23. jūlijam, un interesenti aicināti pieteikties līdz 20. maijam. Šogad plānots apmācīt līdz 60 rezervistiem.
Kursa pieteikuma anketu iespējams aizpildīt www.mil.lv sadaļā “Rezervistu militārā apmācība”: https://www.mil.lv/lv/rezerve/rezervistu-militara-apmaciba.
Rezerve ir viens no trim militārajiem formējumiem, kas kopā ar regulārajiem spēkiem un Zemessardzi veido Nacionālos bruņotos spēkus. Kļūt par rezerves karavīru var gan sievietes, gan vīrieši – Latvijas pilsoņi vecumā no 18 līdz 50 gadiem, kuri ieguvuši vismaz pamatizglītību un pārvalda valsts valodu vidējā līmenī, ir bez iepriekšējas sodāmības un ar atbilstošu veselības stāvokli.
Rezerves karavīriem obligātais militāro iemaņu atjaunošanas kurss notiek reizi četros gados. Taču jāņem vērā, ka rezerves karavīru kārtējo militāro mācību starplaikos var iesaukt arī uz pārbaudes mācībām, par ko gan cilvēks laicīgi tiek informēts pirms tām.
