Lai arī Baltijas valstu bruņotie spēki ir salīdzinoši nelieli un kopīgie draudi no Austrumiem tām ir vienlīdz izteikti, katras valsts armijā prioritāri attīstāmās spējas nedaudz atšķiras. Tieši tāpēc ne vienmēr iespējams veikt kopīgus iepirkumus aizsardzības jomā, tā intervijā “Sargs.lv” saka Lietuvas nacionālās aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks (Arvydas Anušauskas), viesojoties darba vizītē Latvijā.
Kopīgi iepirkumi aizsardzības jomā Baltijas valstu līmenī visbiežāk ir atsevišķi gadījumi, nevis ierasta sistēma. Kā galvenos iemeslus tam Lietuvas aizsardzības ministrs min valstu atšķirīgo likumdošanu un militāro plānošanu, kā arī dažādus uzsvarus uz prioritāri attīstāmajām aizsardzības un kaujas spējām.
Kā piemēru A. Anušausks min nesenās Igaunijas vizītes laikā redzēto – ka viņu mehanizētie kājnieki pārsvarā izmanto kāpurķēžu transportlīdzekļus, kamēr Lietuvā tās galvenokārt ir platformas uz riteņu bāzes. Tas, viņaprāt, arī daļēji izskaidro, kāpēc Baltijas valstu bruņotajiem spēkiem nav vairāk kopīgu iepirkumu.
“Jāņem vērā, ka visās Baltijas valstīs un arī Polijā uzturas NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas, kas integrētas katras valsts bruņoto spēku sastāvā, un arī to ekipējums un bruņojums arī atšķirīgs. Mācāmies sadarboties ar esošo ekipējumu. Lietuvas bruņotajos spēkos fokuss vairāk tiek likts uz tādu spēju attīstību kā uguns atbalsta spēja, novērošana, medicīnas un inženieru spēja,” saka A. Anušausks.
Jāpiemin, ka Lietuva ieviesusi vidējas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas. “Sargs.lv” jau rakstīja, ka 2020. gadā Lietuvas bruņotie spēki iegādājās vidēja darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmu “NASAMS”. Pērkot šīs sistēmas, modernizēta arī tuvā darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēma, ko līdz šim izmantoja Lietuvas bruņotie spēki. Tagad abas sistēmas ir integrētas kopīgā Lietuvas pretgaisa aizsardzības vairogā.
Taču ministrs ir pārliecināts, ka visas trīs Baltijas valstis, stiprinot reģionu, noteikti var vienoties kopīgos projektos un iepirkumos, tai skaitā arī tajos, ko finansiāli atbalsta ASV. Lietuva, līdzīgi kā Latvija, aktīvi izmanto NATO Atbalsta un iepirkumu aģentūras (NSPA) sniegtās iespējas, tādējādi iepirkti, piemēram, transportlīdzekļi, Lietuvas bruņoto spēku kājnieku vajadzībām.
Vizītes Latvijā laikā A. Anušausks iepazinās arī ar Latvijas militārās industrijas lomu NBS kopējo spēju stiprināšanā un atsevišķiem projektiem, piemēram, bezpilota lidaparātu sistēmu jeb dronu izmantošanas potenciālu bruņotajos spēkos. Viņš atzīst – arī Lietuvā šī joma strauji attīstās, un atsevišķi produkti tiek eksportēti arī uz ASV, Ukrainu un Apvienoto Karalisti. Viņš paredz, ka šī joma strauji attīstīsies arī turpmāk, tāpēc neizslēdz iespēju kādos kopīgos projektos, iespējams, sadarboties arī ar Latviju.
