Ja paliekam savā kabinetā un neejam ārā pie karavīriem, tad neviens mums neuzticēsies. Tāpēc Nacionālo bruņoto spēku kapelāni ir tur, kur karavīri – gan viņu militārajās mācībās, tajās aktīvi piedaloties arī pašiem, gan starptautiskajās operācijās ārpus Latvijas, arī šobrīd Kosovā. Tā pēc 15 gadiem NBS virskapelāna amatā intervijā “Sargs.lv” saka Elmārs Pļaviņš. Nākamnedēļ viņš šo amatu atstās, lai turpmāk vairāk gādātu tieši par bruņoto spēku organizētajiem sociālajiem un labdarības projektiem – turpinot sniegt atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem un karavīriem un arī īstenojot palīdzības projektus pašu mājās, īpaši Latvijas reģionos.
Bruņotajos spēkos gandrīz 25 gadus
Latvijas Baptistu draudžu savienības mācītājs Elmārs Pļaviņš NBS virskapelāna amatā bijis 15 gadus, taču bruņotajos spēkos ir daudz ilgāk – kopš 1997. gada. Viņš atceras, ka iesākums nebijis viegls, viss noticis soli pa solim, savukārt katrs mazais solis sagatavojis nākamajam solim, lai varētu realizēt virsuzdevumu – uzlabot kapelānu kalpošanas kvalitāti un prestižu Latvijas armijas komandieru un karavīru vidū.
Viņš stāsta – lēmums par izvirzīšanu Kapelānu dienesta vadītāja amatam nācis visai negaidīti no toreizējā NBS komandiera, šobrīd jau atvaļinātā ģenerālmajora Jura Maklakova, kad Elmārs bijis LATBAT (tagadējā 1. mehanizētā kājnieku bataljona) kapelāns. Tobrīd Latvijas bruņotajos spēkos kopā kalpojuši vien septiņi kapelāni, salīdzinoši pašlaik – NBS ir 16 kapelāni un vēl vairāki Zemessardzes vienībās.
Būt tur, kur karavīri
Toreiz sapnis un mērķis vienlaicīgi bijis, lai kapelāni ir kopā ar karavīriem ikdienā – gan mācību laikā poligonā, gan starptautiskajās operācijās ārpus Latvijas, gan ikdienas dzīvē viņu bāzes vietās. Nodoms bija praktiski iedzīvināt kapelāna aicinājumu – kļūt par karavīra draugu un uzticības personu – tur, kur karavīrs, tur arī kapelāns.
Tas attiecas arī uz vienību specifiskajām apmācībām, kapelāns tās cenšas iziet kopā ar karavīriem, tādejādi pats attīstoties, kā arī iemantojot lielāku cieņu un autoritāti karavīru acīs un labāk izprotot viņu motivāciju un iekšējo pasauli.
Lai arī lielākā daļa NBS kapelānu kā mācītāji, priesteri vai sludinātāji kalpo arī civilajās draudzēs baznīcā, kapelāna pienākumi armijā ir visai atšķirīgi, jo uz daudzām lietām un procesiem ir jāprot paskatīties caur karavīra prizmu. Tāpat jābūt gataviem doties līdzi karavīriem arī ārpus Latvijas.
Piemēram, šobrīd uz 6 mēnešiem NATO starptautiskajā operācijā Kosovā KFOR kopā ar Latvijas bruņoto spēku kontingentu atrodas Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes Kaujas atbalsta bataljona kapelāne virsleitnante Anna Dobele, kura bruņotajos spēkos ir vien dažus gadus.
Kapelāni neuzbāzīgā formā šo gadu laikā spējuši praktiski iedzīvināt idejas, ko karavīri piedzīvojuši attiecībā ar Dievu. Uzticību ir bijis jāiemanto, atklājot vērtības, kādas Dievs ir iestādījis, pārliecinot karavīru, ka viņam nekas nav neiespējams – ka dienests ir apvienojams ar ģimeni un ka karavīrs spēs tikt galā ar visiem specifiskajiem valsts aizsardzības uzdevumiem.
Bruņotajos spēkos dažādu konfesiju kapelāni
Pie šo gadu laikā paveiktajiem darbiem E. Pļaviņš uzskaita arī to, ka daudzviet īsa kapelāna uzruna nu kļuvusi par tradīciju dažādās militārajās izvadēs un citos svinīgos pasākumos. Tāpat Kapelānu dienests ievērojami attīstījis arī starptautisko sadarbību, īstenojot vairākus projektus, piemēram, ar ASV, Norvēģijas, Vācijas, Kanādas un Somijas kapelānu dienestiem, kā arī Ādažu bāzē esošo NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupas kapelāniem.
Arī paši kapelāni ir aktīvi iesaistījušies apmācību procesa plānošanā un realizēšanā. Viņi regulāri piedalās starptautiskās konferencēs, un uzsākta sadarbība arī ar Baltijas valstu kapelānu dienestiem, organizējot vairākas kopīgas konferences Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
Ne mazāk svarīgi ir arī tas, ka pēdējo gadu laikā izveidojusies laba sadarbība starp NBS Kapelānu dienestu un Latvijas Baznīcu bīskapiem, un kopīgi Ziemassvētku un Lieldienu svētbrīži jau kļuvuši par tradīciju. Tāpat tradicionāli 11. novembra dievkalpojumu Doma baznīcā organizē un vada NBS Kapelānu dienests, bet sprediķi saka NBS virskapelāns.
Viņš gan atzīst – pašu kapelānu vidū ne vienmēr valda vienprātība, taču tas savā ziņā pat esot labi, jo tādējādi dažādie skatījumi starpkonfesionālā vidē liek mācīties un augt arī pašiem.
Kapelāni arī Zemessardzē
Šo gadu laikā realizēts arī mērķis par kapelānu klātbūtni dažādās Zemessardzes vienībās. Pašlaik Zemessardzē izveidotas vairākas štata vietas un aizvien aktīvāk kalpošanā tiek iesaistīti kapelāni-zemessargi. No tiem vairāki arī sekmīgi pabeiguši Virsnieka speciālista pamatapmācības kursu Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, iegūstot virsleitnanta pakāpi. Tas nozīmē, ja cilvēks ar teoloģijas izglītību no pamatdarba brīvajā laikā vēlas dienēt Zemessardzē, viņam ir visas iespējas kļūt par zemessargu-kapelānu. Šo kapelānu darbu pārrauga Zemessardzes vecākais kapelāns, kurš šobrīd ir Romas katoļu Baznīcas pārstāvis vecākais kapelāns majors Raimonds Krasinskis.
Vairāk koncentrēsies uz sociālajiem projektiem
Jautāts, ar kādām sajūtām viņš atstāj NBS virskapelāna amatu, Elmārs prāto – ikvienam cilvēkam jebkādas pārmaiņas ierastajā dzīves ritmā sākumā var būt ir mazliet nepatīkamas, taču beigās vienmēr viss izvēršas uz labu. Arī pašam šī amata maiņa no vadošās pozīcijas uz vecākā referenta – dažādu projektu koordinatora amatu devusi iemeslu pārdomāt – varbūt viņš līdz šim bija uzņēmies pārāk daudz pienākumu.
Tajā pašā laikā viņš mazliet nožēlo, ka šo gadu laikā nav pierakstījis visus savus piedzīvojumus un spilgtākos notikumus, jo tādu bijis ne mazums un varētu sanākt interesanta atmiņu grāmata. Taču svarīgākie Elmāra darbi un atziņas ir iemūžinātas divās Sandija Semjonova dokumentālajās filmās. Filma “Kapelāns”, kas tapusi Latvijā, Afganistānā un Irākā, stāsta par NBS karavīru dienestu starptautiskajās militārajās operācijās un kapelānu darbību tajās, savukārt otra filma – “Ukrainas frontē bez pārmaiņām” stāsta par Latvijas, tai skaitā Kapelānu dienesta un paša Elmāra, nozīmīgo devumu kara skartajai Austrumukrainai, un tā pirmizrādi piedzīvoja 2020. gadā.
Jāpiemin, ka E. Pļaviņš par sniegto humāno palīdzību Donbasa karā cietušajiem Ukrainas iedzīvotājiem šī gada februārī pat apbalvots ar Ukrainas III šķiras ordeni “Par sevišķiem nopelniem”, ko viņam Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska un arī valsts iedzīvotāju vārdā pasniedza Ukrainas vēstnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko kopā ar aizsardzības ministru Dr. Arti Pabriku.
Taču E. Pļaviņš no bruņotajiem spēkiem neaiziet, viņš joprojām paliks vecākais kapelāns, bet turpmāk visu savu darbu un uzmanību veltīs dažādu NBS sociālo projektu realizēšanai – gan ar ziedotāju atbalstu turpinot sniegt palīdzību Ukrainas iedzīvotajiem un karavīriem, gan rūpējoties par Latvijas armijas iesaisti vairākos labajos darbos tepat, Latvijā, palīdzot tām iedzīvotāju grupām, kurām pašlaik ir visgrūtāk.
Viens nav karotājs
Domājot ceļa vārdus nākamajai NBS virskapelānei kapteinei Esterei Tumovičai, E. Pļaviņš atgādina, ka “viens nav karotājs”, tāpēc ļoti svarīgs ir komandas darbs un atbalsts. Tāpat jābūt skaidrai attīstības vīzijai un mērķiem, lai virskapelāne būtu kā tilts starp komandieriem un karavīriem.
“Iespējams, kādā brīdī kāds varbūt Esteri salīdzinās ar mani, taču viņa ir ļoti talantīga, apdāvināta un spējīga, to pierādot ar darbiem. Estere ne tikai prot īstajā brīdī pateikt labu vārdu, bet ir arī režisore pēc būtības. Kapelāniem vienmēr esmu uzsvēris – atrodiet savas stiprās puses un tās pielietojiet ikdienā, jo tā ir liela svētība. Lai Estere vienmēr no Dieva saņem spēku un gudrību!” sava darba turpinātājai novēl līdzšinējais NBS virskapelāns Elmārs Pļaviņš.
