Kamēr aptuveni 100 000 Krievijas karavīru pulcējas ap Ukrainu, virkne jaunu krīžu Tuvajos Austrumos, Ķīnā un Ziemeļkorejā pieprasa pilnu NATO un ASV uzmanību, ziņo ASV izdevums “DefenseNews”.
Tagad nacionālās drošības ekspertu vidū arvien vairāk pieaug sajūta, ka krīze Ukrainā ir tikai viens no daudzajiem konfliktiem, kas rada spiedienu uz aliansi un tās dalībvalstīm, lai novērstu šo apdraudējumu un vienlaikus sagatavotos nākamajam.
Ķīna šonedēļ uz Taivānu nosūtīja 39 kara lidmašīnas. Apvienotie Arābu Emirāti šonedēļ paziņoja, ka ir pārtvēruši vairākas ballistiskās raķetes, kas bija vērstas uz Abū Dabī.
ASV Aizsardzības ministrijas preses pārstāvis Džons Kērbijs, taujāts par iespējamu militāru konfliktu Taivānā, sacīja, ka militārie spēki joprojām uzmanīgi seko līdzi visiem konfliktiem.
Analītiķi jau sen ir teikuši, ka gaidāmajā pārskatītajā koncepcijā, ko paredzēts apstiprināt alianses samitā Madridē jūnija beigās, ir jāņem vērā aizsardzība pret informācijas karu, kiberuzbrukumiem, ekonomisko spiedienu un vispārēju konfliktu sarežģītības pieaugumu, kas pārsniedz tradicionālo militāro operāciju sarežģītību.
Trešdien Maskavai tika iesniegtas NATO un ASV rakstiskas atbildes, un diplomātija joprojām darbojas. Krievija vēlas, lai alianse aizvērtu durvis iespējamai Ukrainas dalībai NATO, kas pat NATO ietvaros tiek uzskatīta par labākajā gadījumā nosacītu perspektīvu.
Saskaņā ar Rietumu analītiķu teikto, šī ideja nepatīk Kremlim, kura prezidents Vladimirs Putins sapņo par Krievijas agrākās varenības atjaunošanu pēc etniskās, reliģiskās un valodu piederības, iekļaujot dažas no tās kaimiņvalstīm.
"Es domāju, ka Rietumiem diezgan labi veicas ar konflikta vadību," sacīja Hals Brands, Vašingtonā bāzētā konservatīvā domnīcas “American Enterprise Institute” vecākais pētnieks un Džona Hopkinsa Augstāko starptautisko pētījumu skolas profesors.
Eiropas valstis joprojām uz savām attiecībām ar Krieviju raugās divpusēji, sacīja Atlantijas padomes analītiķe Reičela Rizza. "Tāpēc tās ir nostumtas malā," viņa piebilda, atsaucoties uz to, ka Eiropas Savienībai nav oficiālas lomas notiekošajās sarunās.
Vācijas valdības amatpersonas ir aizstāvējušas savu nostāju sūtīt tikai tādu palīdzību, kas “nešauj un nesprāgst”, piemēram, ķiveres. Valsts iekšienē daži analītiķi apgalvo, ka ir pienācis laiks ieņemt militāru nostāju.
Šī situācija simboliski parāda, cik nesaskaņota joprojām ir Eiropas nostāja galvenajos aizsardzības jautājumos un kā tās lielākais ekonomikas spēlētājs nonāk izolācijā, sacīja Berlīnē bāzētās Vācijas Ārlietu padomes universitātes profesors Kristians Mellings.
Notikumi Taivānā
Daži uzskata, ka bažas par Ķīnas iebrukumu Taivānā, kas varētu notikt kopā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir nepamatotas un tās ir uzkurinājusi abu pušu sakāpinātā retorika.
Atvaļinātais ASV armijas ģenerālleitnants Čārlzs Hūpers, kurš bija Aizsardzības drošības sadarbības aģentūras direktors un aizsardzības atašejs Pekinā, sacīja, ka vienlaicīgu iebrukumu Ukrainā un Taivānā viņš uzskata par maz ticamu.
Pat ja ASV neiesaistīs karaspēku Ukrainas aizsardzībai, Ķīna to neuzskatīs par zaļo gaismu iebrukumam Taivānā, sacīja politisko risku konsultāciju uzņēmuma “Eurasia Group” prezidents Ians Bremmers. Viņš apgalvoja, ka ASV ar jauno drošības paktu ar Austrāliju un Apvienoto Karalisti, Četrpusējo drošības dialogu, pastiprināto diplomātiju ar Taivānu un šonedēļ notikušajām jūras spēku mācībām ar Japānu ir devusi signālu.
"Ja ķīnieši kaut ko no visa, kas noticis pēdējā gada laikā, varētu secināt, ka Amerika ir koncentrējusies uz jomām, kas viņiem ir svarīgas. Āzija ir vieta, kas viņiem rūp, un Ķīna ir pretinieks, par kuru viņi ir nobažījušies," teica Bremmers. "Mēs viens otram sūtām signālus, ka šeit ir dažas diezgan būtiskas sarkanās līnijas, kas mums abiem ir."
Turklāt viņi, visticamāk, vēro, cik lielā mērā šī krīze piesaistīs ASV resursus, kas reiz tika uzskatīts par pietiekami mierīgu, lai Pentagons varētu īstenot savu leģendāro "pavērsienu uz Āziju", viņš piebilda. "Jo vairāk ASV ir izkliedētas, jo labāk Ķīnai."
Prioritāšu izvērtēšana
Stāvoklis Eiropā vēlreiz apliecina, ka "ienaidnieks saņem balsi", kā saka ASV militārais teiciens, un aktualizē jautājumu par to, kā Amerika izvērtē savu iesaistīšanos citās krīzēs visā pasaulē.
Pēc H. Brandsa domām, pagrieziens uz Āziju tuvākajā laikā nenotiks, ja vien ASV vadītāji nespēs izdomāt "gudrus" veidus, kā mazināt spriedzi citos reģionos, piemēram, Eiropā. Viņš piebilda, ka vecā izvēle - vai nu samazināt saistību skaitu, vai piešķirt tām vairāk naudas joprojām ir tikpat aktuāla kā jebkad agrāk.
Savukārt eiropieši, risinot Krievijas krīzi, ir ļoti labi informēti par šo ASV mīklu. Bijušais prezidents Donalds Tramps ar savu mantru "Amerika pirmajā vietā" bija tuvu tam, lai izvestu amerikāņu karaspēku no Eiropas un vispār izstātos no NATO.
Lai gan prezidents Džo Baidens ir pārliecināts transatlantiķis, šis noskaņojums, iespējams, nav garantēts, ka tas paliks Vašingtonas ārpolitikas organizatoriskais princips.