Pabriks: ja Rietumu atbilde Krievijai nebūs stingra, Putins savās ambīcijās neapstāsies

Viedoklis
Sargs.lv/BBC
Aizsardzības ministrs Artis Pabriks
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija

Rietumvalstis savā attieksmē pret Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina rīcību, atzīstot tā saucamās Austrumukrainas separātistu republikas, nedrīkst pieļaut tās kļūdas, kādas tās pieļāva 1938.gada Minhenes konferencē, cenšoties nomierināt nacistiskās Vācijas diktatoru Ādolfu Hitleru. Ja šoreiz sankcijas nebūs īpaši spēcīgas, Kremlis savās ģeopolitiskajās ambīcinās neapstāsies, intervijā britu raidsabiedrībai BBC atzina Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.

Aizsardzības ministrs uzsvēra – jau vakar Krievijas propagandas medijos, acīmredzami iestudētajā Krievijas drošības padomes sēdē, izskanēja viedokļi, ka Rietumvalstis, pēc Krievijas lēmuma atzīt tā sauktās “Doņeckas un Luhanskas tautas republikas”, ieviesīs sankcijas pret Krieviju. Tiesa, kā norādīja drošības padomes locekļi, tās nebūs smagas.

Lai gan pēc V. Putina lēmuma par Krievijas okupēto teritoriju neatkarību ASV uzreiz noteica sankcijas ekonomiskajai darbībai šajos Krievijas okupētajos apgabalos, pēc A. Pabrika domām, tās ir nepietiekamas.

“Vienīgais, ko mēs varam darīt, ir noteikt ļoti smagas ekonomiskās sankcijas Krievijai un sniegt papildu atbalstu Ukrainai. Tas ir tas, ko mēs varam darīt, ja mēs negribam būt vāji Putina acīs,” teica ministrs.

Vaicāts, kādām jābūt šīm sankcijām, A. Pabriks norādīja, ka tām smagi jāietekmē Krievijas ekonomikas stāvoklis, kā arī jāskar personīgi visus tos cilvēkus, kuri piedalījās iestudētajā Krievijas drošības padomes sēdē. Tāpat sankcijas ir piemērojamas visam Kremļa propagandas aparātam.

“Šie cilvēki vairs nedrīkst parādīties Rietumos, lai, piemēram, slēpotu Alpos vai baudītu citus Rietumu pasaules labumus. Ja mēs šobrīd nedosim skaidru signālu, tad ir skaidrs, ka Putins neapstāsies tikai pie tā saukto “neatkarīgo valstiņu” robežām,” viņš atzina.

A.Pabriks uzsvēra - ja Rietumvalstis arī šoreiz nespēs pieņemt nopietnus lēmumus, kas beidzot liks mainīt Krievijas uzvedību, tiem nebūs absolūti nekādas ietekmes uz Krievijas tālāko rīcību. Arī Krievijas acīs tas, kādas būs šīs sankcijas liecinās par to, kā Rietumi uztver nelikumīgās Krievijas darbības.

Vaicāts, cik lielā mērā uz V. Putinu iedarbojas diplomātiskie centieni, A. Pabriks bija tiešs.

“Kamēr tā ir tikai runāšana, tā viņu nepārliecina. Krievija rīkojas kā PSRS Mainilas incidentā 1939. gadā, kas bija par iemeslu karam ar Somiju un tāpat, kā nacistiskā Vācija attiecībā pirms iebrukuma Polijā 1939. gadā. Tas ļauj mums paredzēt visus nākamos soļus, kādi sekos. Tiesa, mēs nevaram atļauties pieļaut paši savas kļūdas kādas 1938.gadā Minhenē pieļāva toreizējais Lielbritānijas premjerministrs Nevils Čemberlens,” sacīja A. Pabriks.

Viņš atzina, lai gan Latvija kopš 2014. gada sniedz dažāda veida atbalstu Ukrainai, drošības situācija būtiski pasliktinājusies arī Baltijas valstīs un Polijā, ņemot vērā Baltkrievijas teritorijā izvietotās 20 bataljona līmeņa Krievijas bruņoto spēku taktiskās kaujas grupas.

Jau vēstīts, ka V. Putins pirmdien atzina tā dēvēto Doņeckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību, neraugoties uz Rietumvalstu brīdinājumiem, ka šāds solis var novest pie jaunām sankcijām.

V.Putins pirmdienas vakarā arī uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt,tā saukto “miera uzturētāju” izvietošanu šajās teritorijās, kas pēc būtības legalizē tur jau esošo Krievijas okupācijas karaspēku.

Dalies ar šo ziņu