Teju kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sākuma Eiropas Savienība (ES) aizliegusi galvenos Kremļa dezinformācijas ruporus – “RT” un “Sputņik”. Savukārt uzņēmums “META”, kam pieder arī mikroblogošanas vietne “Twitter” ir rūpīgi sekojis līdzi šo kanālu piekļuves ierobežošanai, kā arī aizliedzis vairākus simtus Krievijas valdības kontu. Tas norāda – Krievijas neveiksmīgais iebrukums Ukrainā var pavērt ceļu uz Kremļa “apbruņotās” dezinformācijas pret Rietumiem izbeigšanu, tā Eiropas Politikas analīzes centram (CEPA) raksta Tafta universitātes Felčera skolas starptautiskās drošības un digitālās diplomātijas pētnieks Zviads Adzinbaia.
Pagājušajā mēnesī “Twitter” ierobežoja vairāk nekā 300 Krievijas valdības kontus, tostarp arī Krievijas diktatora Vladimira Putina profilu. Šāds solis sekoja pēc tam, kad Eiropas Savienība 27. februārī, trīs dienas pēc tam, kad Krievija iebruka Ukrainā, aizliedza divus Krievijas valdības kontrolētos propagandas medijus “RT” un “Sputņik”, pēc kā arī “Meta” ierobežoja piekļuvi abiem šiem medijiem visā ES.
Šie pasākumi ir precedents, lai attīrītu Rietumu medijus un sociālo mediju telpas no Krievijas dezinformācijas.
Gūtās mācības no Gruzijas bija nepareizas
Tagad ir skaidrs, ka V. Putins uzskatīja – viņa pilna mēroga militārais uzbrukums Ukrainai būs paredzami viegls un ka viņš varētu sekot stratēģijai, ko izmantoja, kad 2008. gadā iebruka NATO kandidātvalstī Gruzijā. Tolaik Kremlis eksperimentēja ar trīskāršu informācijas kiberstratēģiju un kinētisko karu pret Gruziju.
Tāpat kā Ukrainā, arī Gruzijā Krievija sāka ar kiberuzbrukumiem un informatīvajām operācijā, tajās izvietojot savus valsts kontrolētos plašsaziņas līdzekļus, lai nostiprinātu “pirms iebrukuma” naratīvu. Pēc tam Krievija sāka reālas militārās darbības. Kamēr 2008. gada Pekinas olimpiskās spēles izklaidēja pasauli, Kremlis izmantoja informācijas vakuumu un pārdeva pasaulei izdomātu stāstījumu, ka “Gruzija uzsāka genocīdu pret etniskajām minoritātēm tās Dienvidosetijas reģionā. Maskava pēcāk to pasniedza ka ieradās, lai palīdzētu dienvidosetiešiem.
Tiesa, šoreiz Krievijas kiberuzbrukumi un informācijas kampaņas nepastiprināja tās gaisa, jūras un sauszemes militārās spējas.
Kas mainījies kopš 2008. gada?
Kamēr Rietumu apņēmība un reakcija uz agresiju 2008. gadā Gruzijā bija vāja un tie piekāpās iepretim Krievijas interesēm, Krievijas agresijas gadījumā pret Ukrainu Baltais nams izmantoja ļoti proaktīvu saziņu un laicīgi publicēja nepieredzēti daudz izlūkošanas materiālu, kas atspoguļoja Krievijas plānus un demonstrēja tās militāros plānus. ASV un Eiropas sabiedrotie atklāja Kremļa nodomus Ukrainā, apsprieda atbalstu, izstrādāja sankcijas un gatavojās vienotai un apņēmīgai rīcībai. Tikmēr tādi tehnoloģiju giganti kā “Microsoft apdraudējuma izlūkošanas centrs” (MSTIC) sniedza reāllaika palīdzību, lai aizsargātos pret Krievijas kiberuzbrukumiem.
Būtiski, ka Ukrainas stāsts uzrunā pasaules auditoriju. Krievijas karaspēka uzvedību dokumentējuši daudzi mediji, kuriem šis ir lielākais Eiropas ziņu stāsts daudzu gadu garumā. Savukārt Kremlim bijis grūti atspēkot, ka tas nav agresors un iebrucējs, nemaz nerunājot par paša karavīru pastrādātajām zvērībām un kara noziegumiem.
Liek lietā digitālo diplomātiju
Ukrainas ziņojumapmaiņas pamatā ir prezidenta Volodimira Zelenska un viņa komandas izcilās vadības un komunikācijas prasmes. Ukrainas jaunizveidotā Digitālās transformācijas ministrija, ko vada dinamiskais Mihailo Fjodorovs, izmanto digitālo diplomātiju, lai veicinātu atbalstu Ukrainai un sankcijas pret Krieviju.
Viens no M. Fjodorova efektivitātes apliecinājumiem ir tvītu apmaiņa ar Īlonu Masku, kas rezultējās tajā, ka viņš Ukrainā aktivizēja satelīta pakalpojumu “Starlink”. Tiek uzskatīts, ka sistēmas, kas nodrošina platjoslas savienojumus, ir izrādījušās nenovērtējamas.
Kurā virzienā ejam šobrīd?
Proaktīvi sabiedroto pasākumi, tostarp visaptverošas sankcijas un ierobežojumi, ir vājinājuši Krievijas dezinformācijas mašīnu. Tomēr Rietumu un partnervalstu valdībām un privātajam sektoram ir jāaizliedz visi galvenie Krievijas konti no lielākajām digitālajām un mediju platformām, kamēr Krievijas valdība saviem pilsoņiem ir aizliegusi lietot Rietumu sociālo mediju platformas. Vienlaikus gan šī valdība joprojām turpina izmantot tās pašas platformas, kuras tā liedz savai tautai, lai attaisnotu savu iebrukumu Ukrainā un pozicionētu sevi kā likumīgu partneri demokrātiskā diskusijā.
Lai gan lielākajā daļā Eiropas valstu Kremļa kanāli “Sputņik” un “RT” ir aizliegti vai ierobežoti, “RT” meitasuzņēmums “Ruptly”, kas nodrošina videomateriālus televīzijas kanāliem visā pasaulē, kā arī izbauda sociālo mediju klātbūtni, tostarp “Facebook”. Tikmēr “YouTube” jau ir bloķējis “Ruptly”, un citi tehnoloģiju un sociālo mediju uzņēmumi varētu sekot šim piemēram.
ASV un Eiropas valdībām vajadzētu mudināt visus Rietumu sabiedrotos un partnerus, piemēram, Gruziju un Moldovu, spert līdzīgus soļus, lai Krievijas dezinformācijas tīkli nevarētu sākt kampaņas no tās partnervalstīm.
Krievija turpinātu pārdot dezinformāciju, maldīgu informāciju un propagandu saviem pilsoņiem savās mājās, bet galu galā tas ir Krievijas iedzīvotāju ziņā – vai viņiem pielāgoties vai izšķirties no režīma.
