Topošais Sēlijas poligons būs lielākā un modernākā bruņoto spēku treniņu vieta Baltijas valstīs, pirmo reizi paverot iespēju trenēt gaisa atbalsta operācijas ar kaujas munīcijas izmantošanu, tā intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Tā kā jauno militāro poligonu plānots veidot latviešu vēsturiskās zemes Sēlijas teritorijā, tad tā sākotnēji paredzētais nosaukums – “Zalves poligons”, tika mainīts uz nosaukumu – “Sēlijas poligons”.
NBS komandieris skaidroja, ka daļēji poligons tiks būvēts pēc Ādažu militārā poligona parauga, taču pārsvarā tas attieksies uz infrastruktūras būvniecību. Poligona izmērs četras reizes pārsniegs Ādažu poligona lielumu, kas ļaus trenēt brigādes lieluma vienības. Ādažos tik liela apjoma mācības nav iespējams veikt.
Zināms, ka, lai izbūvētu tik lielu un modernu poligonu, ir nepieciešams laiks un līdzekļi. NBS komandieris atzina, ka zemju pārpirkšana būs mazākais izaicinājums, jo tas īsti neiespaido attīstības plānus. Šobrīd ir notikušas vairākas apspriešanās ar vietējiem iedzīvotājiem, kuriem kopumā pret poligona izveidi ir pozitīva attieksme.
Taujāts par iespējamo poligona izveides pabeigšanas gadu, komandieris atzina, ka gluži kā Rīga, tas nekad nebūs gatavs, jo līdz ar bruņoto spēku kopējo attīstību, tas tiks pilnveidots un pielāgots jauniem treniņu paņēmieniem. Vienlaikus NBS Komandieris cer, ka 2023. gada beigās poligonā varēs sākt trenēties pirmās vienības, taču daudz kas atkarīgs no A/S “Latvijas Valsts meži” īpašumu pārņemšanas un tā, cik ātri izdosies iezīmēt iedzīvotājiem bīstamās zonas, kurās ieeja būs liegta. Sākumā bruņoto spēku personāls tiks izvietots telšu pilsētiņās, taču ar laiku mācību apjomi palielināsies un tad būs nepieciešama “cietā infrastruktūra”, jeb kazarmas, ēdnīcas, noliktavas, kaujas tehnikas novietnes un citas militārajai bāzei nepieciešamās patstāvīgās būves.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš skaidro, ka gaisa atbalsts kaujās ir viena no būtiskākajām un grūtākajām prasmēm, kas ir jāatstrādā visām NBS vienībām. Mācību rezultātā jāveicina gaisa un zemes spēku integrācija, lai gaisa atbalsts, kas ir nepieciešams veiksmīgas operācijas veikšanai, būtu kvalitatīvs un drošs. Ja militāro operāciju laikā netiek nodrošināts gaisa atbalsts, tad vienības ir pakļautas daudz lielākam riskam.
Saskaņā ar Sēlijas poligona izveides plānu, Aizsardzības ministrija plāno pārņemt 25 605 hektārus zemes, kas ietver 1034,4 hektārus fizisko un juridisko personu zemes, 24 540,49 hektārus valsts zemes un 30,91 hektārus pašvaldības zemes. Militāro poligonu plānots izveidot turpmāko divu gadu laikā Aizkraukles un Jēkabpils novados, kas atzīta par piemērotāko teritoriju, izvērtējot vairākas iespējamās vietas.
Līdztekus valsts aizsardzības stiprināšanai jaunā militārā poligona izveide radīs jaunas uzņēmējdarbības iespējas, papildu darba vietas, kā arī sekmēs reģiona infrastruktūras un ekonomikas attīstību.
Aizsardzības nozare darīs visu iespējamo, lai pēc iespējas netraucētu iedzīvotāju ikdienu, taču vienlaikus aicina iedzīvotājus būt saprotošiem un atbalstošiem valsts aizsardzības spēju nodrošināšanā. Vietējie iedzīvotāji varēs turpināt sēņot, ogot lielākajā daļā poligona teritorijas, kā arī turpināt nodarboties ar lauksaimniecību blakus poligonam esošajās teritorijās. Nacionālie bruņotie spēki neliegs pārvietošanos pa reģionālajiem un valsts ceļiem, taču uz militāro mācību laiku var tikt ierobežota kustība, par ko sabiedrība tiks informēta.
Viena no valsts aizsardzības prioritātēm ir stiprināt NATO sabiedroto spēku pastāvīgu klātbūtni Latvijā, nodrošinot labvēlīgus uzņemošās valsts atbalsta noteikumus un Latvijas saistību izpildi attiecībā uz sabiedrotajiem.
