Ukrainas aizstāvji agresorvalsts Krievijas armiju savā zemē varētu sakaut jau šovasar, tiesa, ar nosacījumu, ja laicīgi saņems Rietumvalstu solīto bruņu tehniku. Tā intervijā portālam “Sargs.lv” saka bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā, atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess. Tieši viņš vēl pirms Krievijas visaptverošā iebrukuma Ukrainā atzina, ka ne tikai Ukraina, bet arī Rietumvalstis atrodas De Facto kara situācijā ar Krieviju, kura pēdējos gadus visiem spēkiem centusies atjaunot savu imperiālo varenību. Portāls “Sargs.lv” aicināja uz sarunu atvaļināto ģenerālleitnantu B. Hožesu, lai noskaidrotu viņa redzējumu par Ukrainas ceļu līdz uzvarai un Krievijas iespējamo apdraudējumu NATO pēc kara ar Ukrainu.
Atvaļinātais ģenerālleitnants Bens Hodžess sarunu uzsāk pilns pārliecības – Krievija zaudēs pašas uzsāktajā karā. Viņaprāt par Krievijas gaidāmo zaudējumu liecina acīmredzams fakts - Krievija karo ar Ukrainu deviņus gadus un aizvien nav spējusi to uzvarēt.
Viņš skaidro, ka Krievijas amatpersonas savā publiskajā retorikā jau izsenis izmantojušas draudus. Tiesa, līdz šim tie nav nostrādājuši. Taisnības labad viņš atgādina, ka arī Rietumvalstis līdz Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā bija nobijušās un nevēlējās provocēt Krieviju . “Šo es dzirdēju gadiem ilgi. Visu laiku mēs vēlējāmies izvairīties no provokācijām. Viss Kremļa naratīvu stāsts allaž bijis par to, kā mūs [Rietumvalstis red.] pašus ierobežot,” savu neapmierinātību ar līdzšinējo Rietumvalstu attieksmi pret Krieviju pauž bijušais ASV komandieris Eiropā.
Tomēr, sākoties karam Ukrainā, Rietumu domāšanā radās arī pozitīva iezīme – Rietumvalstu līderi beidzot ieklausījās tajā, ko gadiem par Krieviju centās pateikt Austrumeiropas un Baltijas valstu līderi. Beidzot arī Rietumvalstu politiskās elites apjauta, ka Krievijai nevar nedz ticēt, nedz uzticēties. Par spilgtāko apliecinājumu nebeidzamajiem Kremļa meliem kalpoja Krievijas pretlikumīgā kara uzsākšana pret Ukrainu. Par šādu iespēju iepriekš brīdināja ASV un Lielbritānijas izlūkdienesti. Tāpēc apzināšanās, ka Krievija melo un blefo, B Hodžesa vērtējumā, Rietumu sabiedrības ir padarījusi noturīgākas pret pastāvīgajiem Krievijas draudiem. Tieši tādēļ Rietumu sabiedrības ir daudz noturīgākas brīžos, kad Krievija kārtējo reizi draud, ka Rietumu atbalsts Ukrainai varētu novest pie kodolkara.
Viņš gan piebilst, lai gan Rietumvalstis nedrīkst aizmirst, ka Krievijai ir iespaidīgs kodolieroču arsenāls un tās politiskajai vadībai absolūti nerūp Ukrainā nogalināto cilvēku skaits, Krievija aizvien nav spējīga radīt tiešus kodolkara draudus NATO valstīm.
Kāpēc ir svarīga Rietumu līderu retorika, runājot par Ukrainu?
Atvaļinātais ASV Armijas komandieris Eiropā uzsver – tik pat svarīgs kā militārais atbalsts Ukrainai, svarīga ir arī politiskā retorika, kādu Rietumvalstu politiskie līderi izvēlas, runājot par tuvākajiem mērķiem un svarīgākajiem uzdevumiem Ukrainas atbalstā.
Tomēr viņš neslēpj vilšanos, ka Rietumvalstu politiskie līderi bieži izmantojuši salīdzinoši tukšas frāzes, kurām nav skaidra politiskā nozīme, vai pat tādas vispār nav. Viņaprāt, tādas frāzes, kā “mēs gribam, lai Ukraina ir sekmīga”, “mēs gribam, lai Ukraina nezaudē”, “mēs gribam, lai Krievija zaudē”, “mēs esam kopā ar Ukrainu, cik vien ilgi tas būs nepieciešams”, raugoties no politisko vēstījumu vērtīguma viedokļa, ir tukšas frāzes, kas nenorāda uz tālāko darbību. Tas savukārt rada apjukumu politiskajā vidē, jo šādi pazūd jebkāda sasniedzamā politiskā un arī militārā mērķa skaidrība.
Viņaprāt, tieši skaidrai mērķa definēšanai karā ar Krieviju jābūt Rietumvalstu politisko līderu prioritātei, galvenajam pienākumam un atbildībai. Šādi vēstījumi daudz labāk palīdzētu izskaidrot pašu Rietumvalstu iedzīvotājiem šī kara nozīmīgumu. Skaidrība arī veicinātu turpmāku Rietumvalstu sabiedrību atbalstu Ukrainai.
Salīdzinot Rietumu koalīcijas valstis, B. Hodžess atzīst, ka tieši Centrālās un Austrumeiropas valstu politiķi savās uzrunās un vēstījumos par karu Ukrainā pastāvīgi pauduši skaidrākos mērķus, kamēr nereti ASV, bet visbiezāk Francijas un Vācijas augstākās politiskās vadības vēstījumos aizvien ir saklausāma neskaidrība un mērķu nenoteiktība.
“Pudeles kakli” Rietumvalstu aizsardzības industrijā
Velkot paralēles ar Rietumvalstu vadītāju tukšo frāžu izteikšanu Ukrainas politiskajam atbalstam, atvaļinātais ASV Armijas ģenerālleitnants B. Hodžess norāda arī uz neatrisinātajām problēmām Rietumvalstu bruņojuma ražošanā un piegādē.
“Visu laiku tiek runāts par to cik daudz artilērijas lādiņu tiek patērēts šajā karā, cik daudz munīcijas vajag ukraiņiem un cik lieli tās krājumi vajadzīgi mums pašiem, augot bažām par Krievijas un Ķīnas draudiem. Tomēr problēma ir tā, ka neviens reāli netērē naudu, lai investētu artilērijas lādiņu ražošanā,” kritizē militārais eksperts.
Viņš neslēpj skepsi par pašreizējo situāciju militārajā industrijā. Lai gan par šo problēmu tiek runāts jau gadu, aizvien ir daudz nepadarītu darbu militārās industrijas spēcināšanai.
B.Hodžess atzīst, ka apsveicama ir Rietumvalstu rīcībā esošās saražotās munīcijas nodošana Ukrainai, taču Rietumu noliktavas pamazām iztukšojas, bet ASV un Vācijā aizvien tiek tērēts ļoti maz naudas, lai reāli palielinātu bruņojuma ražošanas jaudu.
Vaicāts, vai munīcijas trūkums nepadarīs Rietumus mazāk aizsargātus pret iespējamu Ķīnas agresiju, ģenerālleitnants B. Hodžess uzsver, ka Eiropā izvietotā Rietumvalstu munīcija nekādā gadījumā netiktu izmantota iespējamai aizsardzībai pret hipotētisko Ķīnas agresiju Dienvidaustrumu Āzijā. Vienlaikus viņš atzīst - lielāko apdraudējumu rada tieši Ķīnas ekonomiskais un politiskais spiediens, īpaši Ķīnas nozīmīgā loma tehnoloģiju tirgū.
Kas jādara Rietumiem, lai Ukraina uzvarētu?
B. Hodžess min divus galvenos soļus, kas būtu jāsper NATO valstīm, lai palīdzētu Ukrainai uzvarēt.
Pirmkārt, Rietumu valstīm pašām jādefinē un publiski jādeklarē, ka Rietumi vēlas panāk Ukrainas uzvaru karā. Otrkārt, jānodrošina, ka Ukraina panāk vias savas suverēnās teritorijas atbrīvošanu, tostarp okupētās Krimas pussalas atbrīvošanu, ko Krievija pasludinājusi par savu sastāvdaļu. Tieši Krimas atbrīvošanu B. Hodžess uzskata par svarīgāko soli Ukrainas uzvarā pār Krieviju, jo, saglabājot Krimā Krievijas karaspēka klātbūtni, Ukrainai allaž nāksies dzīvot Krievijas militārā iebrukuma draudu ēnā.
Lai atbrīvotu Krimu, B. Hodžesa ieskatā, Rietumvalstīm Ukrainai beidzot ir jāpiegādā augstas precizitātes tālās darbības raķetes, kas ļautu iznīcināt ne tikai Krimas tiltu , bet arī Krievijas sauszemes piegādes līnijas.
Kas jādara pašai Ukrainai?
Vaicāts, kas jādara pašai Ukrainai, kuras tauta pret visaptverošu krievu okupantu iebrukumu cīnās jau gadu, atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess kā nozīmīgu faktoru uzteic nebeidzamo Ukrainas aizstāvju morālo noturību un augsto kaujas garu.
Salīdzinot krievu iebrucēju un Ukrainas aizstāvju morālo stāju, atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess ir novērojis, ka krievu karavīri nevēlas atrasties Ukrainā. To pierāda arī lielais no Krievijas aizbēgušo vīriešu skaits, kuri bija iesaucamā vecumā. Šis fakts pierāda, ka paši krievi nav gatavi karot Ukrainā.
Tikmēr Ukrainai nepieciešams uzlabot savas militārās infrastruktūras spējas. B. Hodžess kā salīdzinājumu min situāciju Lielbritānijā un nacistiskajā Vācijā Otrā pasaules kara laikā. Lai gan kara laikā abas puses viena otras teritoriju pakļāva smagām bombardēšanām, tomēr katra no valstīm spēja palielināt savu militārās ražošanas apjomus. Lai gan Ukrainas gadījumā to būtu sarežģīti izdarīt, B.Hodžess ir pārliecināts, ka tā spēs sakārtot savu militāro industriju tiktāl, lai pati pietiekamā daudzumā varētu saražot sev nepieciešamās munīcijas rezerves.
Kā vēl vienu svarīgu pamatnosacījumu Ukrainas uzvarai eksperts nosauca Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska lomu un viņa plašo atbalstu sabiedrībā. “Daudzi cilvēki, cenšoties mazināt atbalsta apmēru Ukrainai, izmanto argumentu, ka Ukrainā valda korupcija. Taču prezidents V. Zelenskis pat kara laikā turpina cīņu pret korupciju, cenšoties padarīt Ukrainu par rietumniecisku demokrātisku valsti. Pēdējo nedēļu laikā viņš ir spēris ļoti publiskus un drosmīgus soļus, lai paveiktu šīs lietas. Mani tiešām iespaido,” atzina B. Hodžess.
Kara beigas
Jautājot par iespējamiem kara beigu scenārijiem, bijušais ASV Armijas komandieris Eiropā tam redz tikai vienu rezultātu – Ukrainas uzvaru. Viņš min arī vairākums soļus, kas caur to būtu jāsasniedz.
Pirmkārt, Ukrainas suverenitātes un visas teritorijas atgūšana, nepieļaujot V.Putina velmju apmierināšanu, pasniedzot viņam daļu teritorijas, kā “apbalvojumu” par kara noziegumiem.
Otrkārt, nepieciešams atgriez Ukrainā tūkstošiem uz Krieviju deportēto ukraiņu, tai skaitā arī ukraiņu bērnu.
Treškārt, Krievijai ir jāuzņemas atbildība par visiem tās pastrādātajiem kara noziegumiem, bet Rietumiem jāizveido starptautisks kara tribunāls, kurā tiesāt visus kara noziedzniekus – sākot no V.Putina, beidzot ar pēdējiem krievu karavīriem un algotņiem.
Ceturtkārt, Rietumvalstīm ir jāsniedz Ukrainai drošības garantijas līdz tā kļūst par daļu no Eiropas Savienības un NATO.
“Lai cik ļoti es gribētu, ka Ukraina ir daļa no NATO, taču diemžēl valstij vēl būs tāls ceļš ejams arī pēc kara. Līdz tam kamēr viņi nonāks aliansē, mums viņiem vajadzēs palīdzēt sniedzot drošības garantijas, kas būs svarīgs priekšnosacījums pirms mēs veidojam sava veida Maršala plānu, lai atjaunotu Ukrainu. Investori nebūs gatavi investēt Ukrainā, jūtot iespējamus atkārtota Krievijas iebrukuma draudus valstī, tieši tādēļ ir jānodrošina kaut kāda veida drošības garantijas,” uzskata atvaļinātais ģenerālleitnants B. Hodžess.
Viņš ir arī pārliecināts, ka kara noziedznieki tiks notiesāti un saņems pelnīto sodu.
Tomēr atvaļinātais ģenerālleitnants norāda, ka grūtības radīs daži Eiropas līderi, kuriem būs grūti sekot procesiem līdzi. Viņš uzsver, ka būs nepieciešama politiskā drosme pašu politiķu vidū, jo, lai gan pastāv ANO cilvēktiesību konvencija un Rietumu vērtības, ne visi politiķi būs gatavi tām sekot, iesaistoties šādā tiesas prāvā.
Uz jautājumu, kas pēc kara gaida pašu Krieviju, B.Hodžess saka, ka neatbalsta režīma maiņu, taču piebilst, ka pie varas nevar nāk nekas sliktāks režīms par pašreizējo. Viņaprāt, vienīgais veids, kā nodrošināt Krievijas valdības maiņu ir Ukrainas uzvara.
B.Hodžess gan norāda, ka tas būs Krievijas sabiedrības lēmums par savas valsts nākotni. “Vai viņiem patīk šis grupējums, kas viņus ievilka šajā katastrofā, kas padarīja viņu nāciju izolētu un par sabiedrotajiem kļuvušas tikai Irāna un Ziemeļkoreja, vai tiešām tas ir tas ko viņi vēlas,” retoriski jautā atvaļinātais ģenerālleitnants.
Sarunas noslēgumā viņš iesaka nebaidīties no Krievijas sabrukuma, taču gatavoties iespējamām sekām, tai skaitā par kodolieroču kontroli un turpmāko attīstību, atkārtoti mierinot, ka pie varas nevar nonākt sliktāks cilvēks nekā tur jau ir.
