Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas ceļš līdz spēcīgas armijas un Zemessardzes izveidei bija šķēršļu pilns, taču šajā ceļā mums palīdzēja partneri. Pirms mazliet vairāk nekā trīsdesmit gadiem Zemessardze uzsāka sadarbību ar ASV Mičiganas štata Nacionālo gvardi, vēlāk sadarbībai pievienojās arī Nacionālie bruņotie spēki (NBS). “Šis ir bijis ir profesionālās izaugsmes, pieredzes apmaiņas un tehnisko prasmju ceļojums, tā intervijā ar portālu “Sargs.lv” norāda Mičiganas Nacionālās gvardes komandieris ģenerālmajors Pols Rodžers (Paul Rogers). Sarunā ar viņu 4.maija brīvības svētkos atskatījāmies uz aizvadītajiem 30 gadiem, kuros Latvijas un Mičiganas karavīri ir kopā mācījušies, attīstījušies, cīnījušies un pat dienējuši kopā Afganistānā, kas ir radījis spēcīgu saikni starp šo divu valstu bruņotajiem spēkiem, kā arī pārrunājām kādi būs nākamie 30 mūsu sadarbības gadi.
1993. gadā Mičiganas Nacionālā gvarde uzsāka sadarbību tieši ar Zemessardzi, kas tāpat kā Mičiganas Nacionālā gvarde ir veidota no patriotiski noskaņotiem pilsoņiem, kuri vēlas sargāt savu zemi. Kāpēc Mičiganas Nacionālās gvardes pārstāvjiem bija svarīgi uzsākt sadarbību ar Latvijas Zemessardzi regulāro vienību vietā, kurās ietilpa daudzi bijušās PSRS armijas virsnieki?
Pirmkārt un galvenokārt, sveicu visus Latvijas iedzīvotājus ar neatkarības atgūšanu un 33 brīvības gadu svinībām. Jūs zināt, brīvība nekad nav viegla un nekad nav lēta, tā ir ļoti dārga. Jūsu pilsoņu talants un tiekšanās pēc Latvijas brīvības ir ļoti iedvesmojoša, tieši tādēļ apsveicu visu Latviju.
Mičiganas un Latvijas partnerība bija viena no pirmajām šāda veida partnerībām, un mēs esam ļoti pateicīgi par šo sadarbību. Mēs esam šeit, lai strādātu ar saviem partneriem, mācītos no saviem partneriem. Tas ir profesionālās izaugsmes, pieredzes un tehnisko prasmju apmaiņas ceļojums. Mēs mīlam Latviju un mums patīk strādāt ar Latviju. Tā ir vienkārši lieliska partnerība, kas ilgusi 30 gadus un ar katru gadu kļūst stiprāka.
Kā jūs raksturotu pēdējos 30 gadus? Kādu ceļu mēs kopā esam gājuši?
Mūsu ceļš patiešām ir profesionālās izaugsmes ceļš. Tas ir nepārtraukts pilnveidošanās ceļš. Mēs varētu runāt par visiem mērķiem un uzdevumiem un visu, ko esam paveikuši Mičiganā un Latvijā, bet patiesībā tā ir kopā būšana militārajā profesijā, būšana par savas profesijas audzēkni. Mēs kopā augam un kopā mācamies.
Ja atskatāmies uz mūsu 30 gadiem, jūs, iespējams, varētu to sadalīt trīs fāzēs. Pirmajā posmā, mācījāmies viens no otra un veidojām izpratni vienam par otru. Ar līdzvērtīgu devumu sākās nākamais posms, kas sniedzas līdz pat Afganistānai un to ko Latvijas karavīri deva tur. Diemžēl tas nozīmēja arī zaudēt divus latviešu karavīrus, kas cīnījās plecu pie pleca ar Mičiganas karavīriem. Tagad mēs esam trešajā fāzē, kurā Latvija un Mičigana iepazīstas ar trešajām valstīm un veicam trīspusējas apmācības. Šo valstu karavīri apmācībās gūst labumu no Latvijas izcilības un Mičiganas pieredzes. Šis tiešām ir bijis mūsu attiecību veidošanas, prasmju dalīšanas un nodošanas ceļš.
Kā jau jūs minējāt, mūsu karavīri plecu pie pleca ir cīnījušies un asiņojuši Afganistānā. Ko šis vēsturiskais fakts nozīmē Latvijas un ASV attiecībām un arī abu pušu karavīru kopienai?
Gan Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, gan Mičiganas Nacionālā gvarde sastāv no patriotiem - cilvēkiem, kuri mīl savu zemi un kalpo savai valstij, bet viņi ir arī gatavi doties kopā un cīnīties par citu cilvēku brīvību visā pasaulē. Šis kopīgais upuris, šis kopīgais dienests veido saikni, kas ir stiprāka par visu. Spēja trenēties kopā gadu gaitā vairo uzticību, vairo pārliecību un savstarpēju atbalstu. Tas mūsu karavīriem ļāva doties uz Afganistānu un cīnīties vienam par otru un par kopējiem panākumiem.
Ar kādiem drošības izaicinājumiem nākamajos gados nāksies saskarties Latvijai, ASV un Mičiganas štatam. Kādi ir abu pušu steidzamākie uzdevumi, lai risinātu šīs problēmas?
Pasaule nekļūst par mierīgāku vietu. Tā nekļūst par drošāku vietu. Mūsu brīvība ir atkarīga no mūsu valstu jaunajiem vīriešiem un sievietēm, kuri vēlas kopā kalpot savai valstij. Mums ir jāattīsta tehniskās iemaņas, kas vajadzīgas, lai gūtu panākumus, jo šeit Eiropā ir valstis, kuras atklāti uzbrūk citām, un tās izmanto savu kaimiņvalstu vājumu un izmanto iespējas, lai gūtu labumu sev uz citu rēķina.
Viss ir atkarīgs no spēcīgiem karavīriem un spēcīgiem vadītājiem mūsu valdībās, lai stātos pretī šiem agresoriem. Ir jāreaģē tāpat, kā arī jābūt gataviem aizstāvēt brīvību un drošību, par kurām esam tik smagi strādājuši. Ir arī agresori citās pasaules daļās, Klusajā okeānā un citos reģionos, kuriem sakrīt domas ar agresoriem šeit Eiropā. Mums jābūt gataviem stāties tiem pretī un atkal novērst viņu agresiju, garantējot brīvo cilvēku aizsardzību.
Vai Mičiganas Nacionālā gvarde kopā ar Latvijas Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem analizē karu Ukrainā un ir gatava pielāgoties situācijai un attiecīgi mainīt savu pieeju karadarbībai, lai bruņotie spēki kļūtu efektīvāki?
Tā ir daļa no militārās profesijas. Kā šīs profesijas pārstāvjiem mums vienmēr ir jāmācās. Mums ir jāpievērš uzmanība tehnoloģiskajai attīstībai, kas notiek un kā tās ietekmē kaujas lauku. Mums ir arī jāanalizē, kā citi cilvēki cīnās, un mums jābūt gataviem nekavējoties stāties pretī agresoram.
Tāpēc mēs no tā mācāmies. Mēs esam vērojuši bezpilota lidaparātu attīstību vairāk nekā 20 gadu laikā. Sākotnēji mēs to pielietošanu vērojām Tuvajos Austrumos. Pēc tam mēs redzējām, kā Armēnija un Azerbaidžāna izmantoja bezpilota lidaparātus pret mehanizētiem spēkiem. Tagad mēs to redzam Ukrainā. Tehnoloģijām attīstoties, mums ir jāsaprot, kā tās izmantot pašiem un kā aizsargāties no tām.
Mēs analizējam digitālās karadarbības taktiku, kā kiberuzbrukumi un citas tehnoloģijas, kas nonāk kaujas laukā, ietekmē konvencionālos cīņas veidus. Tāpēc mums ir jābūt savas nozares ekspertiem. Mums ir jāpievērš tam uzmanība, un tad ir jātrenējas ļoti reālistiskā vidē, ieviešot labākos paņēmienus un labāko praksi, lai stātos pretī ienaidniekam, izmantojot jaunās tehnoloģijas.
Mičiganas Nacionālajai gvardei ir bijusi izšķiroša loma, ieviešot jaunas militārās spējas Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos. Nesen Latvija ir paziņojusi par jauniem fundamentāli svarīgiem spēju attīstības projektiem lauka artilērijas, sauszemes spēku, krasta aizsardzības un pretgaisa aizsardzības jomā. Cik lielā mērā Mičiganas Nacionālā gvarde plāno iesaistīties šo spēju veidošanā Latvijā?
Mūsu partnerība sniedzas tālāk par militāro partnerību. Tā ir draudzība starp Mičiganu un Latviju, un kā draugi mēs vienmēr esam blakus, lai atbalstītu Latviju. Mēs paļaujamies uz mūsu partneriem, lai definētu jomas, kurās nepieciešamas mūsu atbalsts.
Latvijai iegādājoties “Blackhawk” helikopterus, šī ir kļuvusi par lielisku iespēju mūsu “Blackhawk” helikopteru vienībām trenēties ar jūsu “Blackhawk” helikopteru vienībām. Mums ir arī jaunas iespējas strādāt kopā, lai veidotu sadarbību pāri okeānam, lai tiešām mācītos reālos scenārijos abās valstīs un integrētu to vienā apmācību pieredzē.
Kā arī jāpiemin HIMARS. Mums ir HIMARS vienības Mičiganā. Šobrīd mūsu HIMARS vienība trenējas šeit - Latvijā [starptautisko militāro mācību “Solar Eclipse” ietvaros red.], un es zinu, ka jūsu valsts ir ieinteresēta iegādāties HIMARS. Tātad atkal ir vēl viena iespēja Mičiganas Nacionālās gvardes ekspertiem, kuri gadiem ilgi ir apguvuši šīs sistēmas, sadarboties ar Latviju un mācīties kopā strādāt ar sistēmu, kuru jūs iegādāsities. Šādu iespēju saraksts ir ļoti garš.
Kā jūs iztēlojaties Mičiganas Nacionālās gvardes un Latvijas Nacionālo bruņoto spēku sadarbību nākamajos 30 gados?
Nākamie 30 gadi būs tikpat aizraujoši kā pēdējie 30 gadi. Mēs esam nogājuši garu ceļu. Mičiganas Nacionālā gvarde pirms 30 gadiem nav tā Mičiganas Nacionālā gvarde, kāda tā ir šodien. Arī Latvijas karavīri nav tie paši, kuri tie bija pirms 30 gadiem. Tāpēc ir patiešām grūti paredzēt, kādi būs nākamie 30 gadi mūsu sadarbībā, jo tik daudz kas var mainīties.
Taču ir viena garantija, un tā ir tāda, ka mēs šo ceļu iesim kopā. Mēs nodrošināsim viens otram spējas. Esmu pārliecināts, ka mūsu partnerība būs stiprāka un auglīgāka pēc 30 gadiem. Jaunie karavīri, kas šodien šeit trenējas kopā, nomainīs tādus karavīrus kā mani vai NBS ģenerālleitnantu L. Kalniņu. Viņi nākamo 30 gadu laikā būs mūsu nākamie līderi, un viņu nākotne būs pārsteidzoša, iezīmējot ceļu nākamajiem 30 gadiem jau pēc tam. Tāpēc ir svarīgi, lai mēs turpinātu attīstīt mūsu attiecības. Mēs turpināsim trenēties kopā, turpināsim sadarboties, un tas būs pamats arī turpmākajai sadarbībai.
“Sargs.lv” jau vēstīja, ka šā gada 27. aprīlī apritēja 30 gadi, kopš Latvija un Amerikas Savienotās Valstis parakstīja vienošanos par sadarbību Valstu partnerības programmā, ar to apstiprinot Latvijas un Mičiganas Nacionālās gvardes partnerību.
Pirmie programmas mērķi bija palīdzēt Latvijai pēc neatkarības atgūšanas attīstīt Nacionālos bruņotos spēkus, īpaši Zemessardzi. Sākotnējā sadarbības fāzē Mičiganas Nacionālā gvarde sniedza ieguldījumu, veidojot Zemessardzes struktūru, izstrādājot apmācības programmas, aicinot zemessargus gūt pieredzi militārajās mācībās ASV un kopīgi ar Latvijas zemessargiem piedaloties militārajās mācībās Latvijā. Partnerība ar Mičiganu un kopīgās militārās mācības sekmēja Latvijas iestāšanos NATO 2004. gadā.
Nacionālie bruņotie spēki šo gadu laikā ir sadarbojušies ar Mičiganas Nacionālo gvardi, kopīgi piedaloties gan starptautiskajās miera uzturēšanas operācijās, gan komandieru, karavīru un instruktoru apmācībā, kā arī kopā piedalījušies starptautiskajās militārajās mācībās Latvijā un ASV, piemēram, “Summer Shield”, “Saber Strike”, “Sudraba Bulta” un “Northern Strike”.
