Dronu triecieniem pa objektiem Krievijas teritorijā lielākais ir psiholoģiskais efekts, sarunā ar aģentūru LETA vērtēja Latvijas Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.
Samērā nelielajos triecienos cietušie objekti īsti nav uzskatāmi par militāriem, līdz ar to tiek panākts vairāk psiholoģisks efekts, proti, Krievijas sabiedrībai tiek likts saprast, ka karš ir arī šīs valsts teritorijā, uzsvēra eksperts.
Slaidiņš uzskata, ka droni netiek palaisti no Ukrainas teritorijas, bet no Krievijas, iespējams, pat netālu no Maskavas apgabala. "Protams, ka ukraiņu roka tur, visticamāk, noteikti ir klāt, jo ne velti Ukrainas puse savulaik paziņoja, ka tai ir pietiekami daudz atbalstītāju Krievijā, kuri gatavi cīnīties pret Putina režīmu," uzsvēra eksperts.
Vaicāts, vai šādos triecienos ciešot Krievijas civiliedzīvotājiem, krievi var ciešāk saliedēsies ap režīma līderi Vladimiru Putinu, eksperts atzina, ka Krievija ukraiņu darbības Krievijas teritorijā uzskata par terorismu un tas ir labs "barošanas līdzeklis" Krievijas propagandai.
Kā ziņots, Maskavā naktī uz otrdienu drona triecienā atkal nodarīti postījumi augstceltnei biznesa rajonā "Moscow City", paziņoja Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins. Mērs norādījis, ka šai ēkai, kuras nosaukums ir "IQ-kvartal" un kurā atrodas trīs ministrijas, nodarīti postījumi arī naktī uz svētdienu, kad droni nodarīja bojājumus divām "Moscow City" ēkām.
Naktī uz svētdienu drona triecienā tika nodarīti postījumi stāvam, kurā atrodas Digitālās attīstības ministrija, bet naktī uz otrdienu sapostīts stāvs, kurā ir Ekonomikas attīstības ministrija.
Sociālajos tīklos arī izplatījusies informācija, ka naktī uz otrdienu bijuši dzirdami sprādzieni Piemaskavā.
Dronu uzbrukumi Krievijā pēdējos mēnešos nav retums. Ukraina nav tieši uzņēmusies atbildību, taču Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis svētdien sacīja, ka karš pakāpeniski atgriežas Krievijas teritorijā, un uzsvēra, ka tas ir neizbēgams un taisnīgs process.
