Noslēdzot savas pilnvaras aizsardzības ministres amatā, Ināra Mūrniece uzsver – darba, rūpējoties par Latvijas drošību, netrūks arī jaunajam ministram. Starp galvenajiem darbiem ir tālākā valsts aizsardzības dienestā dienošo skaita un apmācību kvalitātes palielināšana, jaunu un modernu ieroču sistēmu iegāde, kā arī infrastruktūras attīstība gan Nacionālo bruņoto spēku, gan sabiedroto karavīriem, kuru skaits tuvāko gadu laikā nozīmīgi pieaugs, taču portāls "Sargs.lv" atskatās uz viņas paveiktajiem darbiem amatā, kurus aizsardzības ministre uzņēmās 2022.gada 14.decembrī.
“Jaunajā drošības situācijā, kādā dzīvojam pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, mums katram skaidrāk kā jebkad ir jāapzinās, ka brīva, demokrātiska un neatkarīga Latvija nav pašsaprotama vērtība. Tāpēc mums nav citas iespējas, kā būt stipriem. Pēdējo deviņu mēnešu laikā ir paveikts daudz, lai straujāk kā iepriekš stiprinātu Nacionālos bruņotos spēkus un to militārās spējas. Ieviests valsts aizsardzības dienests, noslēgts pirmais līgums par jaunu pretgaisa aizsardzības ieroču sistēmas iegādi un esam noslēguma posmā, lai iegādātos vēl citas, modernas ieroču sistēmas. Būtiski, ka palielināta NATO sabiedroto klātbūtne Latvijā. Mēs nedrīkstam apstāties,” atskatoties uz paveikto, uzsver aizsardzības ministre Ināra Mūrniece.
Aizsardzības ministre I.Mūrniece, stājoties amatā par vienu no savām prioritātēm izvirzīja valsts aizsardzības dienestu (VAD). Un jau šī gada 1. jūlijā Ādažu militārajā bāzē dienestu uzsāka VAD pirmā iesaukuma karavīri. Arī otrais VAD iesaukums būs brīvprātīgs. Latvijas ambīcija jābūt ik gadu būtiski palielināt VAD jauniesaukto karavīru skaitu. Tāpēc VAD nepieciešamai infrastruktūrai jātop ātri.
Mērķtiecīgi turpināts darbs pie jaunu aizsardzības spēju attīstīšanas, par prioritāti izvirzot pretgaisa aizsardzības spējas. Tam papildus rasts valsts budžeta finansējums, panākot vienošanos par papildus 200 miljoniem eiro ik gadu nākamos 3 – 5 gadus. Kopā ar Igauniju šī gada 11. augustā Vācijā noslēgts “jumta līgums” par vidējās darbības pretgaisa aizsardzības sistēmu IRIS-T iegādi. Šī būs lielākā investīcija pretgaisa aizsardzībā Latvijas un Igaunijas vēsturē. Vienlaikus ar Latvijas stratēģisko partneri ASV paātrinātā kārtā norit darbs pie krasta pretkuģu raķešu NSM (Naval Strike Missile), kā arī HIMARS raķešu artilērijas sistēmu iegādes.
Lai nodrošinātu papildus sabiedroto karavīru uzņemšanai un apmācībām nepieciešamo infrastruktūru, top jauna Sēlijas militārā bāze un poligons.
Daudz darīts, lai sekmētu militārās industrijas attīstību un veicinātu NBS uzdevumu izpildei nepieciešamā ekipējuma un pakalpojumu piegāžu drošību. Izstrādāts un valdībā akceptēts likumprojekts “Aizsardzības industrijas likums”. Papildus tam Aizsardzības ministrija ir sagatavojusi dokumentus, lai tuvākajā laikā valdībā lemtu par jaunas valsts kapitālsabiedrības dibināšanu, kas nodrošinātu mobilizācijas rezervju izveidi un efektīvu pārvaldību, kā arī stiprinātu militārās industrijas un tās piegādes ķēžu attīstību.
Latvija turpināja sniegt militāro palīdzību Ukrainai. Šogad plānots apmācīt vairāk nekā 3000 Ukrainas bruņoto spēku karavīrus. Kopumā Latvijas militārais atbalsts Ukrainai kopš kara sākuma pārsniedzis 1% no IKP, ierindojot Latviju starp līdervalstīm palīdzības sniegšanā Ukrainai.
Aizsardzības ministrija paātrinātā kārtībā ir izstrādājusi jaunu Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredz Visaptverošu valsts aizsardzības sistēmu, kā arī nosaka maksimālu visas Latvijas teritorijas aizsardzību no pirmā centimetra un no pirmajām krīzes minūtēm.
Visaptverošai valsts aizsardzībai būtiski ir sekmēt sabiedrības noturību pret dažāda veida draudiem, arī militāriem. Tāpēc tika attīstīta Jaunsardzes kustība, kā arī notika aktīva sagatavošanās valsts aizsardzības mācības ieviešanai vidusskolās, kas jau no nākamā gada kļūs par obligāto mācību priekšmetu visās Latvijas skolās.
