Efektīvu Nacionālo bruņoto spēku (NBS) personāla rezervi, kuras karavīriem vajadzības gadījumā var uzticēt plaša spektra kaujas uzdevumu izpildi, plānots izveidot tuvāko piecu gadu laikā. Tā, vērtējot Valsts kontroles revīzijā secināto par NBS personāla rezervju sistēmu, sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Vērtējot Valsts kontroles ziņojumu, komandieris atzina – revīzijas ziņojuma secinājumi NBS nav pārsteigums. Intensīvs darbs pie personāla rezerves veidošanas ilgst kopš 2022. gada.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzina, ka līdz šim rezerves karavīri tikuši piesaistīti mācībās, lai aizpildītu NBS vienību personāla deficītu. Nākotnē šo sistēmu plānots mainīt. To ļaus paveikt šogad ieviestais valsts aizsardzības dienests.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzina, ka vienības, kuras veidos rezerves karavīri, plānots apgādāt ar ekipējumu un ieročiem. Savukārt to vadībai iecelt komandierus. Šo karavīru sagatavošana būs identiska jebkurai NBS vienībai. “Tā būs kaujas vienība, ko mēs krīzes gadījumā izmantosim,” viņš piebilda.
NBS komandieris atzina, ka šādu vienību pilnvērtīgai sagatavošana, pirms tās stājas rezervē, vidēji var prasīt piecus līdz septiņus gadus. Vienībām vajadzīgi ne tikai apmācīti karavīri un komandieri, bet arī apgādes sistēma. Ņemot vērā, ka nākamo gadu laikā plānots palielināt VAD iesaucamo un apmācāmo karavīru skaitu, šādi tiks nodrošināts nepieciešamais vienību personāls.
Pēc ģenerālleitnanta L. Kalniņa teiktā, otra, neatņemama NBS rezerves sastāvdaļa ir rezervisti jeb cilvēki bez iepriekšējas militāras sagatavotības vai dienesta pieredzes.
Ģenerālleitnants L. Kalniņš atzina, ka nevienas valsts bruņotie spēki, veidojot savu rezerves personālu, aktīvi nestrādā ar rezervistiem, jeb cilvēkiem bez militāras pieredzes. Tā vietā darbs notiek ar rezerves karavīriem, jeb cilvēkiem, kuri ir ar militāro pieredzi. Kā atzina NBS komandieris, Latvijā rezervistu grupā ir vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēki.
Vienlaikus viņš uzsvēra, ka arī šiem cilvēkiem, īpaši jauniešiem, nepieciešams nodrošināt priekšzināšanas par militāro jomu.
NBS komandieris norādīja, lai arī 95% no valsts aizsardzības mācību apguvušajiem jauniešiem savu tālāko dzīvi nesaistīs ar bruņotajiem spēkiem, tie būs ieguvuši izpratni par savu vietu valsts aizsardzībā, kā arī izveidojuši spēcīgāku saikni ar valsti. Kaut gan šobrīd līdzīgu apmācību un patriotisko audzināšanu veic Jaunsardzes kustība, tajā aktīvi iesaistīti aptuveni 8000 jaunsargu. “Valsts aizsardzības mācība šajā ziņā būs plašāka, un tā aptvers 35 000 jauniešu,” viņš piebilda.
Vaicāts, vai līdztekus nav plānots palielināt sodus tiem rezerves karavīriem, kuri, saņemot aicinājumus ierasties uz mācībām, no tā izvairās, NBS komandieris atbildēja noliedzoši, norādot, ka ar sodu bardzību nav iespējams panākt efektīvu sabiedrības audzināšanu.
Jau vēstīts, ka trešdien publiskotajā revīzijas ziņojumā norādīja, ka Latvijā strauji un mērķtiecīgi jāattīsta NBS rezerves sistēma.
Valsts kontroles padomes locekle Kristīne Jaunzeme norāda, ka, ņemot vērā aktuālos drošības izaicinājumus, ir svarīgi pilnveidot rezerves sistēmas darbību - izveidot tādu apmācību sistēmu, kas rezerves karavīriem ļautu regulāri uzturēt militārās prasmes un iemaņas, un izveidot mūsdienīgu datu uzskaiti, kas ļautu ātri un ērti sasniegt rezerves personālu jebkurā laikā.
Revīzijā sniegti astoņi ieteikumi, kurus ieviešot Aizsardzības ministrija sadarbībā ar NBS izstrādās priekšlikumus rezerves attīstībai ilgtermiņā, noteiks principus visu rezerves personāla kategoriju apmācībai, kā arī izveidos mūsdienu prasībām atbilstošu rezerves personāla uzskaites sistēmu.
Revīzijā sagatavotais VK ziņojums netiek publiskots, jo tas satur informāciju dienesta vajadzībām, ņemot vērā to, ka jautājumi par rezerves personāla skaitu, apmācībām un uzskaiti ir informācija, kas saistīta ar valsts drošību, NBS kaujas gatavību un spējām.
