Masveidīgie protesti pret Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko režīmu nepanāca diktatora krišanu, toties paglāba Baltkrieviju no piespiedu iekļaušanas Krievijas sastāvā, intervijā aģentūrai LETA "Rīgas konferences" laikā sacīja Krievijas opozīcijas politiķis, Brīvās Krievijas fonda viceprezidents un Krievijā cietumā ieslodzītā Alekseja Navaļnija padomnieks Vladimirs Milovs.
"Viss ir vienkārši - pēc 2022.gada protestiem Putins saprata, ka tad, ja viņš uz turieni atnāks, tad sastapsies ar nedraudzīgi noskaņotiem iedzīvotājiem, kuri nevēlas ne viņa armiju, ne aneksiju. Uzskatu, ka pirms trim gadiem notikušie protesti Baltkrievijā izglāba šo valsti no aneksijas. Putins būtu turp devies, ja nebūtu ieraudzījis, kā visa valsts saceļas un nevēlas arī Krievijas okupāciju," sacīja politiķis.
Milovs arī uzskata, ka Putins neizsludina otro mobilizācijas vilni Krievijā, jo baidās no Krievijas sabiedrības reakcijas. "Tas apliecina, ka cilvēku viedoklim tomēr ir nozīme. Putins vēlas doties pa mazākās pretestības ceļu," norādīja Brīvās Krievijas fonda viceprezidents.
Krievijas opozicionārs pastāstīja, ka Krievijas trimdas politiķi cieši sadarbojas ar Baltkrievijas opozicionāriem.
Runājot par Krievijas mazākumtautību pašnoteikšanās vēlmi, Milovs ieteica nejaukt šo tēmu ar spekulācijām par iespējamo Krievijas sadalīšanos.
Viņš paskaidroja, ka deviņdesmito gadu sākumā reģioni sāka celt barjeras savā starpā un tas bija ļoti nekomfortabli, un kopš tiem laikiem skaitās slikta pieredze. Turklāt to ļoti sekmīgi izmantoja Putins, kad viņš divtūkstošajos gados konsolidēja varu.
Jautāts, kas īsti krievu tautai ir tā saucamās sarkanās līnijas, kas liktu vadzim lūzt, Milovs uzsvēra, ka, runājot par krievu sabiedrību, galvenais vārds ir inerce.
Viņš sacīja, ka Krievijas sabiedrībā ir trīs atšķirīgas daļas - viena ir drīzāk lojāla varai un šai centralizētās valsts sistēmai, otra ir izteikti pret to un vēlētos Eiropas tipa demokrātiju, bet trešā ir kā tāds vidusposma purvs - šie cilvēki vēlas, lai viņus vienkārši liek mierā. "Tendence ir ļoti skaidra - cilvēki no šī purva grupas kļūst neapmierināti un pakāpeniski pāriet uz abām pārējām nometnēm, bet cilvēki, kas atbalsta varu, sāk burkšķēt un pāriet uz kādu citu nometni. Straume it kā plūst mūsu virzienā," teica Milovs.
Politiķis norādīja, ka atbalsts karam Krievijā kara sākumā bija 53% līmenī, bet tagad tādu ir 38-40%, turklāt 51% atbalsta miera sarunas, nevis karadarbības turpināšanu.
Viņš piekrīt, ka vislabāk šīs pārmaiņas tuvināt varam, palīdzot Ukrainai uzvarēt karā.
