Plānots, ka Latvijas aizsardzības spējas līdz 2027. gadam piedzīvos strauju attīstību, nozares finansējumam sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta. Tādējādi tiks stiprināti pašreizējie mērķi būtiski audzēt Latvijas sabiedrības gatavību aizstāvēt valsti un palielināt bruņoto spēku spējas, intervijā ar “Sargs.lv” uzsver aizsardzības ministrs Andris Sprūds.
Šogad pieņemtajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka pēc 2027. gada aizsardzības nozarē mobilizējamais cilvēku skaits militāra konflikta gadījumā sasniegs vairāk nekā 60 000. Aizsardzības ministrs A. Sprūds uzsver - būtiska loma šī plāna īstenošanā ir valsts aizsardzības dienesta ieviešanai, paredzot jau 2028. gadā iesaukt 4000 rekrūšu.
A.Sprūds arī norāda, ka veiksmīgas VAD ieviešanas pamatā ir arī nepieciešamība uzturēt intensīvu dialogu ar sabiedrību, skaidrojot, kāpēc svarīgi iesaistīties valsts aizsardzībā. Aizsardzības ministrs ir pārliecināts, ka šobrīd sabiedrībā valda visi nepieciešami priekšnoteikumi tās pārliecināšanai un iesaistīšanai.
Vairojot iesaistes mehānismus, mērķis ir sagatavot pēc iespējas lielāku sabiedrības daļu reaģēt uz visdažādākajiem krīzes scenārijiem, kuri pašreizējā nestabilajā starptautiskajā vidē var eskalēties. To stiprinās arī valsts aizsardzības mācības ieviešana.
Lai gan Nacionālo bruņoto spēku un sabiedroto spējas aizstāvēt katru Alianses dalībvalsti no pirmā centimetra ir svarīgas, A. Sprūds norāda arī uz citu izšķirošu aspektu – sabiedrības gribu aizstāvēties, kas ir viens no atturēšanas pamatnosacījumiem. Viņš norāda, ka pēdējo gadu laikā šī griba ir manāmi augusi un kopumā mūsu atbalsts Ukrainai kopš pirmās kara dienas apliecina gatavību aizstāvēties dažādās krīzes situācijās.
Aizsardzības ministrs neslēpj pārliecību par to, ka krīzes gadījumā mūsu sabiedrības griba aizstāvēties būtu vēl izteiktāka.
A. Sprūds atgādina, ka tikuši pieņemti arī citi fundamentāli lēmumi Latvijas aizsardzības politikas attīstības plānošanā. Līdz 2027. gadam tiks būtiski palielināts Latvijas aizsardzības finansējums, sasniedzot 3% no iekšzemes kopprodukta. Turklāt neatkarīgi no aizsardzības budžeta, katru gadu tiks atvēlēti arī atsevišķi resursi pretgaisa aizsardzības stiprināšanai, līdz 2027. gadam šim nolūkam atvēlot 1 miljardu eiro.
Vienlaikus tiek aktīvi domāts arī par bruņoto spēku apgādes jautājumiem. Aizsardzības ministrs norāda, ka līdzās pretgaisa aizsardzības, krasta un artilērijas raķešu sistēmām ir jāturpina attīstīt arī nodrošinājuma un apgādes spējas. Plāns ir veidot plašāku aizsardzības sistēmu, kurā apgādes jautājumi ir centrālais elements.
"Mums ir jābūt spējīgiem nodrošināt ekipējumu, ēdienu, munīciju un bruņojuma rezerves daļas arī krīzes situācijā," uzsver ministrs. Šī iemesla dēļ, viņaprāt, ir jāturpina iesaistīt arī vietējo industriju, lai pēc iespējas vairāk nepieciešamo resursu tiktu saražoti Latvijā, padarot drošākas piegāžu ķēdes. Aizsardzības ministra ieskatā ar vietējās industrijas iesaisti ir iespējams arī tehnoloģiski stiprināt bruņoto spēku aizsardzības spējas.
Pilnu interviju ar A. Sprūdu skatieties: https://ej.uz/af5c
