Pēdējā laikā publiskajā telpā nereti dzirdamie pieļāvumi par kara iespējamību starp NATO un Krieviju pamatā ir vērsti uz Rietumu sabiedrībām un to mobilizēšanu, jo tās "sāk pagurt" no Ukrainas atbalstīšanas, intervijā sacīja Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Leonīds Kalniņš.
Vairāki Rietumvalstu līderi un augsta ranga NATO militārpersonas ir izteikušas prognozes, ka ir iespējams Krievijas uzbrukums kādai NATO valstij vairāku gadu perspektīvā. Intervijā komentējot šis izteikumus, Kalniņš uzsvēra, ka viņš tādām prognozēm nepiekrīt un neuzskata par vajadzīgu šādi biedēt cilvēkus, tomēr Latvijas robežas aizsardzība ir jānodrošina "šeit un tagad".
Latvija savā ārpolitisko risku izvērtējumā jau gana sen ir minējusi Krieviju kā draudu, līdz ar to no šī apsvēruma ir būvēta mūsu aizsardzības stratēģija, proti, lai aizsargātu Latvijas teritoriju no apdraudējuma, kas nāk no Austrumiem. Kalniņa vērtējumā, NBS veic visus nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai uzkrātu nepieciešamās rezerves - gan materiālās, gan cilvēkresursu.
Komentējot Krievijas prezidenta Vladimira Putina pēdējā laikā bieži atkārtoto, ka Krievija nevēlas karot ar NATO, Kalniņš norādīja, ka Latvija un tās bruņotie spēki jau sen nepaļaujas uz Kremļa teikto. "Jau sākotnēji mūsu aizsardzības sistēma ir būvēta tā, lai atvairītu Krievijas draudus. Ja mēs uzticētos krievu teiktajam, mums jau sen būtu lielas problēmas, varbūt pat konvencionālas," piebilda Kalniņš.
Vaicāts, vai sadursme starp NATO un Krieviju var būt citāda, nekā tā redzama Ukrainā, kur notiek konvencionāls karš, Kalniņš tieši neatbildēja, bet vēlreiz uzsvēra, ka grib nomierināt Latvijas sabiedrību un skaidri pateikt, ka par kara iespējamību tiek spriests pārāk daudz.
Kalniņš atsaucās uz NATO atturēšanas politiku. Viens no primārajiem atturēšanas aspektiem ir, lai sabiedrība jūtas droša un atbalsta valsts aizsardzības politiku. "Un tikai tad seko bruņoto spēku stiprums," piebilda Kalniņš.
