Medijs "Financial Times" pauž, ka Eiropas armijām tuvākajos gados būtu jākāpina personālsastāva skaits, lai NATO varētu demonstrēt pārliecinošu pretstāvi Krievijas armijas potenciālajai agresijai.
Pirms diviem gadiem, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Vācijas kanclers Olafs Šolcs izsludināja "Zeitenwende" jeb "pārrāvuma brīdi" Vācijas aizsardzības politikā. Kopš tā laika Berlīne ir ievērojami palielinājusi aizsardzības izdevumus, taču karavīru trūkuma problēma nav atrisināta. Vācijas armijā ir 181 000 karavīru, taču tai trūkst vismaz 20 000 karavīru, lai sasniegtu pilnu štata skaitu.
"Financial Times" citētie eksperti pauž, ka Rietumu sabiedrotajiem tuvāko gadu laikā būtu nepieciešams kāpināt personālsastāva skaitu, jo šobrīd lielāko personāla atbalstu NATO Austrumu flangā sniedz Polijas armija.
Uz papīra NATO Eiropas sabiedrotajiem kopā ir 1,9 miljoni karavīru, kas šķiet pietiekami, lai stātos pretī Krievijai ar tās 1,1 miljonu karavīru. Tomēr reālajā situācijā Eiropas NATO spēkiem varētu būt grūti mobilizēt tik lielu skaitu karavīru potenciālā konflikta gadījumā.
"Financial Times" uzsver, ka zināmā mērā karavīru skaits ir vienkāršs militārā spēka rādītājs, kā to parādīja Krievijas iebrukums Ukrainā. Pat tehnoloģiski attīstītās armijās skaitam ir būtiska nozīme, jo mazskaitlīgās vienības ir ierobežotas spējā pārvarēt zaudējumus. Svarīgs ir arī atturēšanas faktors.
NATO gatavojas potenciālai sauszemes karadarbībai ar Krieviju, iesaistot ASV karaspēku. Alianses plānos ietilpst "sauszemes koridoru" izstrāde, lai ļautu sabiedroto spēkiem ātrāk sasniegt frontes līniju Austrumeiropā.
ASV Kara izpētes institūts (ISW) uzskata, ka Krievija gatavojas plaša mēroga bruņotam konfliktam ar NATO īsākā laika periodā, nekā prognozēja vairāki Rietumu analītiķi. Analītiķi uzskata, ka uz šādiem Krievijas prezidenta Putina plāniem norāda trīs faktori: finanšu, ekonomiskie un militārie rādītāji Krievijā.
