Šodien Ziemeļatlantijas padome par nākamo NATO ģenerālsekretāru oficiāli iecēla līdzšinējo Nīderlandes premjerministru Marku Riti, kad visu 32 dalībvalstu vēstnieki tam devuši savu piekrišanu.
Marks Rite ģenerālsekretāra amata pienākumus sāks pildīt no 2024. gada 1. oktobra, kad līdzšinējā NATO vadītāja Jensa Stoltenberga pilnvaras beigsies pēc desmit gadiem alianses vadībā.
Vairāku NATO dalībvalstu diplomāti pavēstīja, ka Rite, kura kandidatūrai stingru atbalstu pauda ASV, amatu pārņems no pašreizējā ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga 1. oktobrī.
57 gadus vecais Rite sacensībā par alianses ģenerālsekretāra amatu galīgo uzvaru guva pagājušajā nedēļā, kad savu kandidatūru atsauca viņa pēdējais konkurents - Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.
Pieredzējušo politiķi, kurš Nīderlandes valdības vadītāja krēslā aizvadījis gandrīz 14 gadus, negaida viegli uzdevumi, ņemot vērā problēmas, kuras izraisījis joprojām ilgstošais karš, ko Krievija uzsākusi pret Ukrainu.
Turklāt viņam jau tagad nākas rēķināties ar sekām, kuras varētu izsaukts Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās.
Bijušais Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs NATO ģenerālsekretāra amatā atradies kopš 2014. gada. Pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada februārī Stoltenberga pilnvaru termiņš tika vairākkārt pagarināts, jo dalībvalstis nespēja vienoties par piemērotu viņa pēcteci.
Arī pret Rites kandidatūru iebildumus iepriekš izteica Turcija un Ungārija.
NATO ģenerālsekretārs ir atbildīgs par sanāksmju vadīšanu un dažkārt delikātu konsultāciju organizēšanu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka organizācija, kas darbojas uz vienprātības pamata, var turpināt darbu. Ģenerālsekretārs arī nodrošina, ka alianses lēmumi tiek īstenoti, un runā visu dalībvalstu vārdā.
