Latvijas Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs starptautiskajā konferencē “Riga StratCom Dialogue 2024” izteica asu kritiku par Eiropas Savienības (ES) politiku attiecībā uz Gruziju un Rietumbalkāniem, uzsverot nepieciešamību pēc skaidriem un stingriem vēstījumiem, lai veicinātu stabilitāti un demokrātiju šajos reģionos.
Runājot par Krievijas militāro agresiju Gruzijā 2008. gadā, Valsts prezidents uzsvēra, ka starptautiskā reakcija bija nepietiekama un lēna. Viņš atgādināja, ka tajā laikā daudzi uzskatīja, ka Gruzija ir izprovocējusi Krieviju, “ja ne atklāti atzina, tad klusējoši piekrita.”
Rinkēvičs arī atzina, ka Gruzijas sabiedrībai ir bijusi pamatota neapmierinātība ar lēno Eiropas integrācijas procesu, kas nesniedza solītos rezultātus. Viņš norādīja, ka arī Rietumbalkānu valstis piedzīvo līdzīgu vilšanos, jo ES nav izpildījusi dotos solījumus, ko kavē dažu dalībvalstu iekšpolitika. "Es esmu ļoti neapmierināts, ka daudzas Rietumbalkānu valstis ir pielikušas neticamas pūles, bet nav saņēmušas solīto atbalstu," viņš piebilda.
Prezidents uzsvēra, ka situācija Gruzijā prasa steidzamu un stingru rīcību no ES puses. Viņš izteica bažas par Krievijas ietekmes pieaugumu Gruzijā, ko veicina stratēģiskās komunikācijas operācijas un iespējamās finanšu operācijas.
Rinkēvičs arī aicināja Gruzijas valdību ņemt vērā savas sabiedrības vēlmes un nepakļauties ārējai ietekmei, kas varētu kavēt valsts demokrātisko attīstību. Viņš uzsvēra, ka Latvija atbalstīs Gruziju tās centienos, bet tikai tad, ja valsts ievēros demokrātijas un tiesiskuma principus.
Gruzijā plašus protestus izraisīja valdības iecerētais likumprojekts par "ārvalstu aģentiem". 14. maijā likums tika pieņemts trešajā un galīgajā lasījumā. Lai gan Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili uzlika likumprojektam veto, pirmdien Gruzijas parlamenta priekšsēdētājs Šalva Papuašvili parakstīja pretrunīgi vērtēto "ārvalstu ietekmes" likumu, tādējādi pieņemot to, neskatoties uz plašajiem sabiedrības, Rietumu politiķu un valsts prezidentes iebildumiem.
