Kopš izveidota dronu koalīcija, Ukrainas bruņotie spēki saņēmuši vairākus tūkstošus dronus, kas palīdzējuši ne tikai veikt militārās operācijas kaujas laukā, bet arī glābt Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju dzīvības. Tā par dronu koalīcijas lomu Ukrainai sniegtajā atbalstā intervijā portālam “Sargs.lv” norāda Ukrainas aizsardzības ministra vietnieces padomniece digitālās transformācijas jautājumos Anastasija Kapranova. Viņa uzsver – Krievija katru nakti uzbrūk ar vidēji 100 Irānā ražotajiem “Shahed” droniem. Šo uzbrukumu novēršanai Ukrainai nepieciešami 300 droni, nerunājot par pretuzbrukumu. Tāpēc, lai audzētu lidaparātu ražošanas tempu un koalīcijas operatīvo līmeni, Ukrainai ir būtisks partnervalstu atbalsts, finansējot dronu ražošanu Ukrainā.
Šī gada 14. februārī Ramšteinas formāta sanāksmē Ukrainas atbalstam Latvijas un Lielbritānijas vadībā tika izveidota dronu koalīcija. Šobrīd tajā darbojas 17 valstis, kuras apņēmušās nodrošināt Ukrainas pārākumu bezpilota tehnoloģiju jomā pār agresorvalsti Krieviju.
Koalīcijā nepilna gada laikā izdevies izveidot elektroniskās karadarbības testēšanas infrastruktūru ar speciāli pielāgotu poligonu Latvijā un vienotu koalīcijas dronu iepirkuma sistēmu, kā arī noorganizēt vairākus sekmīgus liela apmēra dronu iepirkumus. Paralēli koalīcija kalpo par pamatu Rietumvalstu dronu tehnoloģiju attīstībā un efektīvāku militāro tehnoloģiju izstrādē.
A. Kapranova uzsver, ka koalīcijas atbalsts Ukrainai bijis nozīmīgs. Kopš tās izveidošanas Ukrainas bruņotie spēki saņēmuši vairākus tūkstošus bezpilota lidaparātu. “Tie ne tikai palīdzēja veikt militārās operācijas kaujas laukā, bet arī glābt mūsu karavīru un Ukrainas civiliedzīvotāju dzīvības,” viņa saka.
Vienlaikus dronu koalīcija kļuvusi par sava veida ekosistēmu, lai veicinātu dalībvalstu bezpilota lidaparātu ražošanu, investīcijas, kā arī satuvinātu privāto un publisko sektoru ar dronu lietotājiem, tostarp militāro personālu. Tas savukārt saīsina inovāciju ciklu, lai nodrošinātu asimetriskas priekšrocības kaujā un palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā.
Kopš koalīcijas izveides Ukrainas karavīri izmēģinājuši 15 Latvijas ražotāju dažādu modeļu dronus, sniedzot tiem atgriezenisko saiti tehnoloģijas pilnveidošanai. A. Kapranova atzīst, ka Ukrainas karaspēka vienību sadarbība ar starptautiskajiem uzņēmumiem loģistikas un komunikācijas dēļ ir sarežģītāka nekā ar Ukrainas uzņēmumiem.
Ukraina cenšas nodrošināt tādas pašas iespējas arī Latvijas un pārējiem partnervalstu uzņēmumiem, bet, kā atzīmē A. Kapranova, tas ir laikietilpīgāk un sarežģītāk. Tikmēr Ukraina ir atvērta uzņēmumu ienākšanai tās tirgū.
Runājot par Latvijas tehnoloģijām Ukrainā, viņa stāsta, ka tur šobrīd strādā ar divu veidu mūsu ražoto dronu tipiem. Tie ir pirmās personas skata (FPV) droni un izlūkošanas bezpilota lidaparāti. Īpaši iecienīti ir Latvijas izlūkdroni. Esot pat konkrētas Ukrainas bruņoto spēku vienības, kas dod priekšroku darbam tikai ar Latvijas droniem.
Tieši FPV droni nepieciešami ļoti lielos daudzumos. A. Kapranova uzsver, ka runa ir ne tikai par inovatīviem risinājumiem un programmatūru, ar ko ir aprīkoti šie droni, bet arī par iespēju tos ražot masveidā, un ražošanas jauda ir izaicinājums visās pusēs.
Viņa arī atzīmē, ka FPV ir patērējamie droni. To uzdevums ir lidot tikai vienā virzienā, tas nozīmē, ka to nekad nebūs pietiekami daudz. “Kamēr cenšamies uzlabot FPV tehnoloģijas - gan jaudas, gan lidojuma diapazona ziņā, mums ir arī jānodrošina to masveida ražošana. Jo vairāk, jo labāk,” saka A. Kapranova.
Tikmēr līdz šim paveiktais darbs Ukrainai ļāvis ieraudzīt ainu no lidojuma perspektīvas. Aizsardzības ministra vietnieces padomniece iedala dronu koalīcijas darbu divos virzienos un divos koalīcijas sākotnējos mērķos.
Stratēģiskā līmenī Ukraina tiecas sasniegt asimetriskas priekšrocības kaujas laukā ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka dronu koalīcijas dalībvalstīm ir jāapvienojas un jāveic lieli ieguldījumi bezpilota lidaparātu nozarēs, lai nodrošinātu inovatīvus risinājumus ne tikai šodienas, bet arī rītdienas problēmām.
Runājot par par pētniecības un attīstības spējām, A. Kapranova stāsta, ka Ukraina atklājusi mehānismu, kas ļauj tai izsludināt iepirkumu konkursu ik pēc trīs mēnešiem, uzaicinot dronu koalīcijas dalībvalstu uzņēmumus tajos piedalīties. Konkursi darbojas kā inovāciju inkubators. Tas apvieno dažādus uzņēmumus, kur tie apmainās ar tehnoloģijām un informāciju, kā arī veido tiltu starp privāto un publisko sektoru.
A. Kapranova arī norāda, ka kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma mainījies neticami daudz. Ja pirms tam Ukrainā bija aptuveni 15 dronu ražošanas kompānijas, tad, pateicoties Digitālās transformācijas projektam, ko vadīja pašreizējā aizsardzības ministra vietniece Katrīna Čerņihorinko, Ukrainas bezpilota lidaparātu rūpniecība ir ļoti augusi. Divarpus gadu laikā Ukrainā jau ir vairāk nekā 500 dronu ražotāju.
Savukārt, daloties, kāda veida droni Ukrainai vajadzīgi visvairāk, viņa saka – visi, un jo vairāk, jo labāk. Tomēr, ja jāizceļ konkrēti, tad nepieciešami izlūkdroni un droni triecieniem dziļi ienaidnieka aizmugurē. Tāpat nepieciešamas pretdronu elektroniskās karadarbības ierīces. Tikmēr, runājot par FPV tipa droniem, A. Kapranova saka – nav tāda galējā skaitļa, ar ko Ukrainas bruņoto spēku vajadzības būtu apmierinātas.
Viņa arī norāda, ka Ukraina ir atvērta informācijas apmaiņai par tās tehnoloģijām un informāciju, ko tā apkopo, tostarp atsauksmes no dažādām karaspēka vienībām, starptautiskajiem partneriem un sabiedrotajiem. Drošības apsvērumu dēļ, kad runa ir par, piemēram, dažām specifiskām un klasificētām tehnoloģijām, lai neizpaustu šo informāciju ienaidniekam, Ukraina dod priekšroku diskrētumam.
