Krievija jau vairākus gadu desmitus ir apguvusi informācijas manipulācijas mākslu, pārveidojot tradicionālās propagandas taktikas modernā hibrīdieroču arsenālā. Šīs dezinformācijas kampaņas ir mērķētas ne tikai uz konkrētām valstīm kā Ukraina vai Baltijas valstis, bet arī uz visu Rietumu sabiedrību, radot maldus, šķelšanos un uzticības zudumu institūcijām. Ukrainas vēstniecības Latvijā un Eiropas Komisijas kopīgi rīkotajā diskusijā "Krievijas dezinformācijas apkarošana un sabiedrības noturības veidošana informācijas izaicinājumiem" eksperti no Ukrainas un Latvijas sniedza ieskatu gan pašreizējās cīņas metodēs, gan izaicinājumos, kas vēl priekšā, lai kopīgi stātos bagātīgi finansētajai Krievijas dezinformācijas mašinērijai.
Krievijas dezinformācijas vēsture Ukrainā nav sākusies ar 2022. gada pilna mēroga iebrukumu. Kā norāda Svitlana Slipčenko no “VoxUkraine”, šī informācijas kara stratēģija tika iedarbināta jau kopš Ukrainas neatkarības iegūšanas 1991. gadā.
Daudzos Ukrainas austrumu un dienvidu reģionos dezinformācija gadiem ilgi tika izmantota, lai vājinātu Ukrainas suverenitātes ideju, slavētu kopīgo padomju vēsturi un veidotu tā saukto "krievu pasaules" naratīvu. "Dezinformācijas uzbrukumi šajos reģionos bija pirmais solis pirms to fiziskas okupācijas," diskusijā uzsvēra Slipčenko.
Krievijas taktikas ir ne tikai vērstas pret Ukrainu, bet arī pret globālo sabiedrību, lai vājinātu atbalstu Ukrainai. Ukrainas analītiskās platformas “VoxUkraine” vadītāja Valērija Stepaniuka skaidro, ka šī propaganda rada alternatīvu realitāti, kurā Krievijas agresija tiek attaisnota, bet Ukraina tiek pasniegta kā neveiksmīga un korumpēta valsts.
Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes dezinformācijas apkarošanas centra vadītāja padomniece Marina Vorotinceva norādīja, ka sākotnēji Ukrainas reakcija uz šiem uzbrukumiem bija reaktīva – dezinformācijas atspēkošana jeb debunking. Taču laika gaitā kļuva skaidrs, ka šāda stratēģija vien nav pietiekama.
Rita Ruduša, Baltijas Mediju izcilības centra dibinātāja, norāda, ka Latvijas sabiedrība, īpaši mazākumtautību grupas, joprojām tiek pakļauta Krievijas propagandai. "Lai arī Krievijas kanāli Latvijā vairs nav legāli pieejami, apmēram 20% auditorijas joprojām piekļūst tiem tiešsaistē, mainot VPN adresi," viņa skaidro.
Latvija ir koncentrējusies uz medijpratības veicināšanu un vietējo mediju stiprināšanu. Viens no inovatīvākajiem piemēriem ir radošu formātu izmantošana, lai sasniegtu auditorijas, kuras neuzrunā tradicionālie informācijas avoti. Ruduša min, ka tādi formāti kā “stand-up”, teātris un pat spēļošanas elementi (gamifikācija) var kļūt par spēcīgiem instrumentiem cīņā pret dezinformāciju. "Māksla un kultūra var palīdzēt nodot svarīgus vēstījumus auditorijām, kuras tradicionālos medijus ignorē," viņa uzsver.
Latvijas valdība un sabiedriskās organizācijas aktīvi piedalās arī starptautiskajās iniciatīvās. Kā norāda Viktors Makarovs no Latvijas Ārlietu ministrijas, Latvijas dalība Eiropas Savienības Digitālo pakalpojumu akta un citu iniciatīvu īstenošanā palīdz regulēt lielo platformu darbību, ierobežojot dezinformācijas izplatību. Viņš norāda, ka cīņā pret dezinformāciju ir būtiski veidot ciešāku sadarbību starp valstīm, jo īpaši globālajos dienvidos, kur dezinformācijas ietekme bieži ir vēl spēcīgāka nekā Eiropā.
Mūsdienu tehnoloģiju attīstība rada jaunus izaicinājumus cīņā pret dezinformāciju. Mākslīgā intelekta (AI) radītie izaicinājumi var padarīt melu izplatīšanu vēl efektīvāku un grūtāk pamanāmu. Kā norādīja Makarovs, "AI radītā dezinformācija būs kā cunami, kas mūs visus skars tuvākajos gados. Lai tam pretotos, mums ir vajadzīgi resursi un speciālisti, kuri izprot šīs tehnoloģijas."
Starptautiskajā līmenī viens no galvenajiem soļiem ir normu veidošana un sadarbības paplašināšana. Piemēram, ANO tiek strādāts pie jauniem principiem, kas definētu informācijas manipulāciju kā nepieņemamu praksi. Taču, kā norādīja eksperti, normu izveide nav pietiekama – valstīm ir jāinvestē resursos, kas palīdzētu praktiski cīnīties pret šiem apdraudējumiem. Tāpat nepieciešama ciešāka sadarbība ar tehnoloģiju uzņēmumiem, kuriem ir nozīmīga loma informācijas telpas veidošanā.
Taču diskusijā eksperti nonāca pie vienotas atziņas – cīņa pret dezinformāciju ir nepārtraukts darbs, kas prasa elastību, radošumu un stratēģisku plānošanu. Ukraina ir pierādījusi, ka proaktīvas komunikācijas pieejas un starptautiska sadarbība var būt efektīvas.
Globālajā mērogā ir nepieciešami būtiski ieguldījumi tehnoloģiskajos risinājumos un sadarbībā ar globālajiem partneriem. Kā rezumē Vorotinceva, "noturība nav dabiska; tā ir jākopj un jāveido katru dienu."
