Pirms neilga laika negaidītā uzbrukumā Sīrijas bruņotā opozīcija pēc vairāk nekā 10 gadus ilgušā pilsoņkara padzina agresorvalsts Krievijas un Irānas atbalstītā tirāna Bašara al Asada režīmu. Šāds notikumu pavērsiens pamatīgi samaisījis kārtis ne tikai saspringtajā Tuvo Austrumu drošības arhitektūrā, bet arī atstājis daudz plašāku iespaidu uz drošības situāciju pasaulē. Skaidrs, ka al Asada gāšana no amata nebija iespējama bez tā spēcīgāko atbalstītāju – Krievijas un Irānas pozīciju vājināšanās.
Kamēr Krievija ir iestigusi pašas sāktā Ukrainas kara dubļos, radikālo islāmistu pārvaldītā Irāna, kura Tuvajos Austrumos pretendēja uz reģionālā hegemona statusu cietusi vienu zaudējumu pakaļ otram. Tās atbalstītie teroristu grupējumi – “Hamas” un “Hizbollah” kas vēl nesen bija vieni no Sīrijas režīma balstiem, Izraēlas bruņoto spēku sekmīgo operāciju rezultātā ir faktiski iznīcināti. Tomēr, vai režīma maiņa Sīrijā, kas 20. gadsimta vēsturē bija viens no lielākajiem draudiem Izraēlas pastāvēšanai, spēs garantēt mieru reģionā, aizvien nav skaidrs. Bažas rada fakts, ka Damaskā varu pārņēmušie kaujinieki reiz paši nākuši no dažādiem radikālo teroristisko organizāciju atzariem.
Kas īsti ir cilvēki, kuri šobrīd ir pārņēmuši varu Sīrijā? Ko sava atbalstītā diktatora al Asada un viņa režīma gāšana nozīmē agresorvalstij Krievijai, kas iepriekš Sīrijas teritoriju aktīvi izmantoja savas militārās varas projicēšanai Vidusjūras un Āfrikas reģionos un kāpēc Krievija līdztekus Rietumeiropas valstīm savas hibrīdās operācijas pēdējos gadus sākusi īstenot arī pret Izraēlu, to sarunā ar portālu “Sargs.lv” stāsta Jeruzalemes Stratēģijas un drošības institūta pētnieks, Izraēlas Aizsardzības spēku rezerves pulkvežleitnants Daniels Rakovs, kurš teju 20 gadus sava aktīvā dienesta aizvadījis, specializējoties izlūkošanā.
