2024. gadā turpinājās agresorvalsts Krievijas sāktais karš Ukrainā. Cenšoties kaitēt Ukrainu atbalstošajām Rietumvalstīm, Krievija pastiprināja savu hibrīdo agresiju, pievēršoties dažāda veida sabotāžām un diversijas operācijām, no kurām bīstamākās bija infrastruktūras bojāšana Baltijas jūrā.
Aizejošais gads un tā nestie drošības izaicinājumi Latvijai un pārējām NATO dalībvalstīm lika daudz straujāk pievērsties Ukrainas atbalstam un pašu spēju attīstībai. Lai stiprinātu Ukrainas kaujas spējas, 2024. gada februārī Latvijas un Apvienotās Karalistes vadībā izveidota dronu koalīcija Ukrainas bruņoto spēku atbalstam. Nacionālā līmenī Latvija pastiprināja pretgaisa aizsardzību valsts austrumos, jūras teritoriju uzraudzību, kā arī uzsākta robežas ar Baltkrieviju un Krieviju militāro nostiprināšanu. Paralēli turpināti un uzsākti vairāki nozīmīgi iepirkumi Nacionālo bruņoto spēku (NBS) spēju attīstībai.
Apgriezienus uzņem arī valsts aizsardzības dienests, veidojot skaitliski lielu un kvalitatīvi sagatavotu augstas gatavības karavīru rezervi. Aizejošajā gadā Latvijas drošību vēl vairāk pastiprināja sabiedrotie, iepriekš Kanādas vadītajai NATO daudznacionālajai kaujas grupai pārtopot par pilnvērtīgu un neatkarīgu sabiedroto brigādi Latvijas teritorijā. Savukārt 2024. gada nogalē pieņemtais nākamā gada budžets aizsardzības nozarei iezīmē līdz šim lielākos izdevumus drošībai Latvijas vēsturē – 1,559 miljardus eiro jeb 3,45% no IKP.
Kā vērtējama Latvijas drošības situācija un ar kādiem draudiem varam saskarties? Kādas ir pirmās atziņas no līdz šim paveiktā valsts drošības stiprināšanai un ar kādām spējām Latvijas karavīru bruņojums būtu jāpapildina turpmāk, to vērtējam kopā ar NBS komandieri, ģenerālleitnantu Leonīdu Kalniņu
