Gandrīz trīs gadus ilgajā Krievijas pilna mēroga karā pret Ukrainu agresorvalsts bruņotie spēki līdz pagājušā gada oktobrim kopumā zaudējuši aptuveni 700 000 karavīru, no kuriem, kā liecina Krievijas un raidorganizācijas “BBC” pētnieku aplēses, vismaz 400 000 ir miruši vai pārāk smagi ievainoti, lai atgrieztos kaujas laukā. Eiropas politikas analīzes centra (CEPA) Demokrātiskās noturības programmas nerezidējošais vecākais pētnieks Dr. Pāvels Luzins secina – Kremlis, savus karavīrus aktīvi izmantojot kā lielgabalu gaļu, tik tikko spēj kompensēt zaudējumus, tiesa, izmantojot Ziemeļkorejas karavīrus un paplašinot notiesāto un kriminālizmeklēšanā pakļauto personu izmantošanas iespējas.
2023. gada decembrī diktators Vladimirs Putins apgalvoja, ka iepriekšējo 12 mēnešu laikā Krievijas bruņotajos spēkos savervēti 490 000 algotņu. Gadu vēlāk viņš atzina, ka faktiskais savervēto skaits 2023. gadā bija daudz mazāks, sakot, ka pieteikušies “vairāk nekā 300 000”.
Pētnieks norāda - šis skaitlis korelē ar gada budžeta pārskatu, kurā bija sīki aprakstīti aptuveni 330 000 vienreizēju maksājumu profesionālā dienesta karavīriem, katrs 195 000 rubļu jeb 1 900 ASV dolāru apmērā. Tas arī apstiprina CEPA 2024. gada martā publicēto novērtējumu par karavīru pievienošanos karaspēkam.
V. Putins tajā pašā runā paziņoja oficiālo skaitu 2024. gadam, apgalvojot, ka gada laikā savervēti 430 000 algotņu, un pamats domāt, ka Krievijas līderis atkārtoti pārspīlējis rekrutēto karavīru skaitu.
Tiesa, šobrīd pieejams budžeta pārskats par 2024. gada trim ceturkšņiem, un tas liecina, ka laika posmā no janvāra līdz septembrim parakstīti mazāk nekā 230 000 līgumi. Maz ticams, ka laikā no oktobra līdz decembrim par dienestu Kremļa armijā parakstījās vēl 200 000 profesionālā dienesta karavīru.
Tikmēr 2024. gada pēdējā ceturksnī, visticamāk, pievienojās 60 000–70 000 cilvēku, tādējādi kopējais algotņu skaits pagājušajā gadā bija aptuveni 300 000. Šis skaitlis ietver arī ieslodzītos un personas, par kurām notiek izmeklēšana un kuri ir tiesīgi pievienoties armijai apmaiņā pret kriminālapsūdzību atcelšanu. Eksperts gan piebilst – šie skaitļi vēl jāpārbauda, kad tiks publiskoti.
Karavīru vervēšana arī 2025. gadā būs nozīmīgs Kremļa izaicinājums, kas vēl vairāk pasliktinās tā spēju izveidot modernu armiju. Līdztekus rekrutēšanas izaicinājumiem Kremlis saskaras arī ar karavīru trūkumu, ko izraisa zaudējumi kaujas laukā.
Šie vērienīgie skaitļi izskaidro, kāpēc Krievijas varas iestādes 2024. gadā atkārtoti palielināja maksājumus tiem, kuri parakstīja profesionālo līgumu un piedalījās kaujās. P. Luzins arī izceļ, ka šie skaitļi vienlaikus pamato Krievijas bruņoto spēku lēmumu Kurskas apgabalā izvietot slikti apmācītus karavīrus un ievest karaspēku no Ziemeļkorejas, ļaujot Kremlim izvairīties no jaunas piespiedu mobilizācijas kārtas.
Lai arī joprojām pastāv daļējas mobilizācijas iespēja, tā, iespējams, notiktu tikai tad, ja frontē notiktu kaut kas ārkārtējs. Turklāt šāds hipotētisks scenārijs rezonētu uz Krievijas varasiestādēm tikpat lielā mērā, kā Krievijas iedzīvotājiem. Un fakts ir tāds, ka pat Ukrainas iebrukums Krievijas rietumu reģionā Kurskā neizraisīja šo reakciju.
Ņemot vērā, ka Krievijā ik gadu ir vairāk nekā 700 000 krimināllietu un vairāk nekā 500 000 notiesāto, 2025. gadā no šīs grupas hipotētiski varētu savervēt ievērojamu skaitu jauno karavīru.
Taču Kremļa problēma nav tikai nepietiekama lielgabalu gaļas piegāde. Zaudējumu dēļ pasliktinās arī virsnieku korpuss, bojājot Kremļa bruņoto spēku vienību struktūru, disciplīnu un kaujas spējas. 2025. gada janvārī tika apstiprināts, ka nogalināti vairāk nekā 5400 Krievijas virsnieki, un vairāk nekā puse no tiem bija jaunākie leitnanti, leitnanti un virsleitnanti.
Pētnieks arī atzīmē, ka bojāgājušo skaits liecina, ka vairāki tūkstoši citu virsnieku ir ievainoti, kā rezultātā ievērojami trūkst zemāka līmeņa komandieru, un šo trūkumu nevar novērst ātri, kamēr sekas ir neizbēgamas organizācijas efektivitātes pasliktināšanās.
Tikmēr Krievijas karaspēka izaicinājums nav cīņas gribas trūkums, bet gan vienību kaujas spēju kvalitātes straujā pasliktināšanās jaunākā komandējošā sastāva deficīta dēļ. Šis faktors liedz iespēju okupantu armijai darboties kā mūsdienīgiem regulārajiem spēkiem.
Ja Ukraina turpinās cīņu un Rietumi turpinās savu atbalstu, arī 2025. gadā Krievijas armija nespēs izpildīt savu galveno kaujas uzdevumu. Tajā pašā laikā pieaugošie cilvēku un materiālu zaudējumi padarīs neatgriezenisku jau skaidri saredzamo Krievijas armijas stāvokļa pasliktināšanos.
