Mazie incidenti liek armijai attīstīt spējas, kas ir atšķirīgas no konvencionālajā karā nepieciešamā, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" atzina Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris ģenerālmajors Kaspars Pudāns.
Viņš skaidroja, ka, lai arī kāda būtu situācija, armija vienmēr gatavojas ļaunākajam scenārijam savos plānos, attīstībā. Salīdzinot ar piecu, desmit gadu pagātni, tagad redzama Krievijas ne tikai militārā bruņošanās un retorika, bet arī nodoms pielietot militārus ieročus. Pēdējos teju trīs gados visu smagumu uz sevi paņēmusi Ukraina, pasargājot Eiropu un Latviju, taču tas neliek neskatīties uz iespējamo apdraudējumu - Krievija noteikti skatās uz iespēju, kā ieriebt, kā nodarīt kaut ko, lai mēs novērstu uzmanību no atbalsta Ukrainai, lai mēs šķeltos paši savā starpā un neuzticētos viens otram, pauda Pudāns. Neskatoties uz to, armijai savi uzdevumi un mērķi ir skaidri.
Jautāts par notikušajiem incidentiem, piemēram, ar dronu lidināšanos dažādās Latvijas vietās, Pudāns akcentēja, ka sabiedrība redz mazos incidentus, kas ir viegli un lēti organizējami, valsts piedzīvo daudz uzbrukumu kibertelpā.
Viņš uzsvēra, ka bruņotie spēki turpina attīstīties, pašreizējos apstākļos neierobežojot cilvēku tiesības, kas savukārt liedzot iespēju reaģēt uz katru incidentu, to pilnībā izslēdzot. "Mēs reaģējam, mūsu pienākums ir paredzēt, kas būs nākamais," sacīja Pudāns.
Pašreizējais aizsardzības nozares budžets jau nodrošinot to, kas armijai pamatā nepieciešams, nosedzot būtiskākos trūkumus. Tomēr papildu līdzekļi nepieciešami, lai esošās spējas padarītu noturīgākas, lai būtu iespēja nostāvēt ilgstošā militārā pretdarbībā. Tikmēr jaunas spējas nepieciešamas, lai reaģētu uz jauniem tehnoloģiskajiem apdraudējumiem - tehnoloģijām, kas ikdienā paredzētas izklaidei, bet cilvēki tās sākuši izmantot kaitīgiem mērķiem, sacīja NBS komandieris.
