Mūsdienās Krievijas informatīvās un ietekmes operācijas ir ar daudz plašākiem uzdevumiem, nekā varētu likties, sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzīst bijusī aizsardzības ministra Oleksija Rezņikova vietniece Hanna Maļara. 2022. gadā pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma viņas atbildībā nonāca cīņa ar Krievijas specdienestu informatīvajiem uzbrukumiem, kā arī visplašākās sabiedrības informēšana par karadarbības norisi. H. Maļara atzīst – ja, sākoties karam, pasaules sabiedrības uzmanība bija piekalta notikumiem Ukrainā, tad tagad kara nogurums vērojams arī informācijas uztverē. Mainījusies arī agresora taktika informācijas operāciju īstenošanā – dezinformācija tiek izmantota daudz plašāku mērķu sasniegšanai.
Krievijas agresiju Ukrainā ievadīja hibrīdā fāze, kad, izmantojot Ukrainas valsts pārvaldes vājumu pēc 2014. gada Pašcieņas revolūcijas, Krievija sagrāba un anektēja Ukrainai piederošo Krimu, bet pēcāk izraisīja karu valsts austrumos. Astoņus gadus vēlāk – 2022. gada 24. februārī – Kremlis izšķīrās par pilna mēroga iebrukumu. Tomēr, kā norāda eksperte, Krievija savai agresijai pret Ukrainu gatavojās pat šķietami Maskavai “draudzīgā” prezidenta Viktora Janukoviča laikā. Jau tolaik Krievija īstenoja pret Ukrainu līdz šim vērienīgāko informatīvo operāciju tās bruņoto spēku sagraušanai.
Profesionālā armija Krievijas interesēs
Kā atzīst H. Maļara, veiksmīgākā Krievijas pret Ukrainu vērstā informatīvā operācija notika laika periodā pirms 2014. gada notikumiem, kad ar dažādiem līdzekļiem Krievijas ietekmes aģenti mēģināja pārliecināt Ukrainas sabiedrību un politisko eliti par nepieciešamību atteikties no tāda veida bruņotajiem spēkiem, kuru personāls pamatā tiek veidots no iesauktajiem pilsoņiem.
Raugoties no militārā viedokļa, šāds solis bija nepareizs, taču pirmskara Ukrainas sabiedrībā populārs. Kampaņā tika iesaistīti sabiedrībā pazīstami cilvēki, kuri, šādu nepieciešamību pamatoja ar virzību prom no pēcpadomju mantojuma.
Situāciju vēl vairāk pastiprināja stāsti par tā sauktās “ģedovščinas” jeb karavīru ārpusreglamenta attiecību klātesamību militārajā dienestā. “Tika popularizēts vienots viedoklis – mums tāda veida armija nav vajadzīga! Katrā rakstā vai sižetā atradās kāda raudoša karavīra māte. Tagad to visu analizējot varu teikt – tā bija Krievijas gatavošanās karam,” piebilst H. Maļara.
Drīz vien Ukrainā notika parlamenta vēlēšanas, kurās daļa politisko spēku solīja atteikties no obligātā iesaukuma, tādējādi nodrošinot sev vietas parlamentā. Savukārt savas varas pēdējos mēnešos tā brīža Ukrainas prezidents V. Janukovičs parakstīja lēmumu par obligātā dienesta likvidēšanu.
“Krievija plānveidīgi gatavoja mūsu sabiedrību karam. Pēc tam sākās Maidana notikumi un karš Ukrainas austrumos, bet mums bija likvidētās iesaukšanas sistēma. Dažu mēnešu laikā tā bija pilnībā iznīcināta, un mēs nebijām gatavi konfliktam,” atceras H. Maļara.
Kara nogurums izpaužas arī informatīvajā frontē
Sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā, Krievija viedokli par karu centās izplatīt sev ierastajā manierē, taču nespēja noslēpt acīmredzamo agresijas faktu, ko Ukrainas un Rietumvalstu medijiem kara pirmajās dienās izdevās sekmīgi atspēkot. Tiesa, karam ieilgstot, noturēt stabilu auditorijas uzmanību Krievijas sāktajai agresijai pret Ukrainu ir arvien grūtāk.
Krievijas sāktais karš pēdējo trīs gadu laikā sabiedrības uztverē ir kļuvis par sava veida “normalitāti”. Grūti klājas arī satura ražotājiem, jo ziņas no frontes, kad tajā nenotiek dinamiska karadarbība, ir savstarpēji līdzīgas. Izņēmumi – ja strauji mainās situācija frontē, piemēram, Ukrainas bruņotajiem spēkiem sākot uzbrukumu Kurskā.
Informatīvās operācijas – no ietekmes līdz izlūkošanai un uguns korekcijai
Daudziem priekštats par Krievijas informācijas operācijām aprobežojas tikai ar melu un propagandas izplatīšanu, taču patiesā būtība ir dziļāka, jo ar dezinformācijas palīdzību Krievijas agresori spēj atrisināt kā politiskās ietekmes, tā arī taktiskos militāros jautājumus.
Visbiežāk okupanti šādi rīkojas, sociālās saziņas vietnē publicējot materiālus par kādas apdzīvotas vietas ieņemšanu un tālāko virzību. Šādam paņēmienam visbiežāk atbilst “karoga spraušana” kādas pilsētas ēku drupās. Šādi okupanti cer demoralizēt iedzīvotājus. Lai gan šādi krievu paziņojumi ātri tiek atspēkoti, līdz Ukrainas bruņoto spēku paziņojumam vidēji tiek zaudētas divas līdz trīs stundas, kuru laikā iedzīvotāju vidū valda panika.
🚨🇷🇺🚨The Russian flag was hoisted on the main garbage heap overlooking Selidovo🚨🇷🇺🚨 pic.twitter.com/uxDvztoKx3
— Z.O.V Military (@WarHunter2222) October 26, 2024
Šādas viltus ziņas krievi visbiežāk izmet sociālās saziņas tīklos divos gadījumos. Pirmajā – ar mērķi koriģēt apšaudes. Bieži pēc raķešu uzbrukumiem agresorvalsts propagandas mediji publicē paziņojumus, ka apšaudes rezultātā nodarīti lielāki postījumi nekā realitātē. Izmantojot sabiedrības paniku, okupanti cer ka kāds no sociālo tīklu lietotājiem tūdaļ atspēkos šīs ziņas, norādot reālo trāpījumu skaitu un vietas, kur pretinieka lādiņi trāpījuši. Tad uzreiz iespējams veikt vai nu uzbrukumu korekciju, vai arī aplēst, piemēram, pretgaisa aizsardzības sistēmu darba efektivitāti.
Otrs gadījums, kad tiek pielietota šāda taktika, ir ar mērķi noskaidrot Ukrainas bruņoto spēku vadošo virsnieku atrašanās vietas. Šādiem uzbrukumiem raksturīgi paziņojumi, ka kāds no komandieriem ir nogalināts, aizbēdzis vai ievainots.
Šo operāciju uzdevums ir sēt Krievijai draudzīgos naratīvus Rietumvalstu sabiedrībās, tādējādi izdarot spiedienu uz Rietumvalstu valdību politiķiem. Viens no pēdējā laika skaļākajiem piemēriem – dažādās diskusijās izteiktais viedoklis, ka Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai ir ārkārtīgi dārgas un, ka karš beigsies, ja Ukraina nesaņems ieročus.
Šādu viedokļu paušanai parasti tiek izmantoti dažādu Rietumvalstīs bāzēto domnīcu pārstāvji – pamatā vietējie iedzīvotāji, kuru organizācijas finansējums galvenokārt saistīts ar Kremli. Uzdevuma mērķis ir sašķelt konkrētās valsts sabiedrību, radot opozīciju Ukrainas atbalstam.
Īstenojot šādas operācijas, tiek panākts vajadzīgais efekts arī pret Krievijas iedzīvotājiem. Šādu viltus ekspertu teikto ātri tiražē Krievijas propagandas rupori, atsaucoties uz respektabliem Rietumvalstu medijiem, lai tādējādi demonstrētu Krievijas pārākumu karā iekšzemes publikai.
Slovak Prime Minister Robert Fico gave an interview to the Russian propagandist Olga Skabeeva on the "Russia -1 " channel.
— Kvist (@kvistp) October 30, 2024
Slovakia is part of the EU and NATO....... pic.twitter.com/ZfgnrCXhE7
Krieviju iepriekšējos gados pametusi liela daļa tā saukto “opozicionāru”. Daļa no tiem atklāti deklarē, ka iepriekš darbojušies Krievijas prezidenta administrācijā vai bijuši tuvi Putina padomnieki. Šiem cilvēkiem ir regulāri ieraksti sociālajos medijos, un viņi ieņem atklāti proukrainisku pozīciju, lai gan realitātē izpilda Kremļa uzdevumus.
Šādu blogeru izplatītās informācijas pasniegšanas veids ir ar mērķi “rūpējoties par Ukrainu un ukraiņiem”, kritizēt Ukrainas valdības vai bruņoto spēku lēmumus, piemēram, uz Rietumvalstu sūtītā bruņojuma izmantošanas veidu, vai arī diskreditēt Ukrainas valdības un prezidenta lēmumus, sējot šaubas par amatpersonu uzticamību.
Īstenojot šādas operācijas, Krievijas agresori tām nopietni gatavojas – izstudē dažādas pretrunas, asās tēmas un vājās vietas Ukrainas iekšpolitiskajā diskursā. Viena no populārākajām tēmām ir mobilizācija. Kā skaidro eksperte, dzīvojot trešo gadu kara apstākļos, cilvēkiem ir bail no dienesta, jo tie skaidri apzinās, ka kaujas darbībās var tikt nogalināti vai sakropļoti. Līdztekus, kara gaitā Ukrainas sabiedrība aizvien saskaras ar dažāda veida korupcijas problēmām. Tālab skaidri pozicionējot jautājumu “Vai jūs esat gatavi mirt par korumpētiem ierēdņiem?”, daudzi Ukrainas iedzīvotāji atrod iekšēju attaisnojumu, lai izvairītos no militārā dienesta.
Kā spilgtāko šāda veida gadījumu viņa min Ukrainas sabiedrībā populāru video, kur kāds ģimenes galva sūdzas, ka pieci viņa bērni paliks par bāreņiem, jo viņš ir iesaukts pretēji likumam, kas liedz iesaukšanu attiecināt uz daudzbērnu ģimenes tēviem. Pārbaudot faktus, tika noskaidrots, ka norādītie bērni ir viņa civilsievai, turklāt katrs no sava tēva, kamēr viņiem kopējo bērnu nav. Lai gan šī ziņa tika atspēkota, savu efektu tā bija sasniegusi – karavīra video bija noskatījušies vairāk nekā divi miljoni sociālo tīklu lietotāju, bet atspēkojumu izlasījuši vien 10 000 cilvēku.
Ierobežotie pretlīdzekļi Krievijas informatīvajām operācijām
Hanna Maļara atzīmē, ka universālas receptes cīņai ar Krievijas informatīvās ietekmes operācijām nav.
Eksperte atzīst, ka drīzumā liels izaicinājums Ukrainas informatīvajā telpā būs mākslīgā intelekta virzīti informatīvo kampaņu instrumenti. Turklāt mākslīgais intelekts nespēj izdomāt efektīvus līdzekļus dezinformācijas apkarošanai.
H. Maļara iesaka konfliktam gatavoties preventīvi, drošības dienestu darbā nosakot par prioritāti Krievijas aģentūras apzināšanu un laicīgu neitralizēšanu. Tas nepieciešams, lai pirms iespējamā konflikta maksimāli apgrūtinātu pretinieka tālākās darbības informācijas telpā.
