Latvijas izstāšanās no Otavas konvencijas nenozīmē tūlītēju visas pierobežas nomīnēšanu un apdraudējuma radīšanu iedzīvotājiem, pauda bijušais Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) komandieris Raimonds Graube.
Viņš uzsvēra, ka, izstājoties no konvencijas, mīnu lietošanu var kontrolēt un samazināt riskus līdz minimumam. Lai gan jebkāda veida riskus pilnībā nevar novērst, vienlaikus šāda ieroča pielietošana jebkurā karadarbībā ir ieguvumus, pārliecināts Graube. "Turklāt zinot un redzot veidu, kādā pretinieks no Krievijas varētu mēģināt ieņemt Latviju, šāds lēmums ir pareizs," uzskata bijušais NBS komandieris.
Graube skaidroja, ka Latvijā nav liels "aizsardzības dziļums", tāpēc kritiski svarīgs ir laiks, lai sagatavotos un noturētu teritorijas. Bijušais NBS komandieris skaidroja, ka mīnu lauki pēkšņa uzbrukuma gadījumā var nostrādāt, dodot laiku dažādām darbībām. Tāpat mīnu laukus var efektīvi izmantot, veicot arī cita veida uzdevumus.
Iepriekš Latvijas nostāja bija, ka valsts viena pati neizstāsies no Otavas konvencijas, bet vērtēs pārējo reģiona valstu nostāju. Taujāts, kāpēc Latvijas nostāja ir mainījusies, Graube akcentēja, ka ir mainījusies drošības situācija. Viņš arī norādīja, ka laikā, kad viņš pildīja NBS komandiera pienākumus, militārajās aprindās diskusijas par iespējamo izstāšanos no Otavas konvencijas notika vairākkārt. Graube uzsvēra, ka tolaik, salīdzinot ar šodienu, apdraudējums bija citādāks.
Bijušais NBS komandieris aicināja ņemt vērā, ka šādu lēmumu nevarētu pieņemt bez Baltijas valstu un Polijas rekomendācijas valstīm izstāties no Otavas konvencijas, jo Latvijai, Lietuvai, Igaunijai un Polijai ir viena aizsardzības robeža. Viņaprāt, nevar būt tā, ka vienai valstij ir mīnas, bet otrai - nav, jo pretinieks uzbrukumam vienmēr izmantos vieglāko ceļu.
Viņš klāstīja, ka tas var ietekmēt pretinieka lēmumus, izvēloties vieglāko uzbrukuma virzienu, taču, ja valstis izmanto vienādas ieroču sistēmas, tas sarežģī pretinieka darbības un padara vieglāku mūsu aizsardzības plānošanu. Graube piebilda, ka šādu sistēmu pielietošana prasa rūpīgu koordināciju ar Lietuvu un Igauniju, kā arī precīzu informācijas apmaiņu ar mūsu partneriem - NATO daudznacionālo brigādi. Vajadzības gadījumā arī viņi piedalīsies Latvijas aizsardzībā, līdz ar to sabiedrotajiem ir jāzina mīnu lauku atrašanās vieta un taktiskā izmantošana, kā arī plāni. Viņš uzsvēra, ka šāda koordinācija ar sabiedrotajiem ir vajadzīga, lai neradītu apdraudējumu to spēkiem.
