Aukstā kara laikā ASV un Padomju Savienība spēja vienoties vismaz par vienu lietu: kodolieroču izplatīšana ir bīstama visiem. Šobrīd, Trampa prezidentūras laikā, šāda pārliecība šķiet vājāka nekā jebkad agrāk. Galvenais iemesls – Trampa draudzīgā attieksme pret Krieviju un nicinošā izturēšanās pret NATO, raksta “Financial Times”.
Šī nostāja liek “vecajiem sabiedrotajiem” – Vācijai, Polijai, Dienvidkorejai un Japānai – domāt par to, kas agrāk šķita neiedomājams: kā sagatavoties iespējamam atteikumam no ASV kodolgarantijām.
“Trampa fenomens ir kļuvis par spēcīgu stimulu tiem, kas uzskata, ka kodolieroči pašu rokās ir risinājums, ja vairs nevar paļauties uz amerikāņu aizsardzību,” uzsver Ankits Panda no Kārnegi fonda.
Saskaņā ar Kodolieroču neizplatīšanas līgumu (NPT), tikai piecām ANO Drošības padomes pastāvīgajām dalībvalstīm – ASV, Krievijai, Ķīnai, Francijai un Lielbritānijai – ir oficiāli atļauts būt kodolieroču īpašniecēm. Tomēr arī Indija, Izraēla, Pakistāna (kas līgumu nav parakstījušas) un Ziemeļkoreja (vienīgā, kas izstājusies) ir izstrādājušas kodolieročus. Eksperti brīdina, ka, ja NPT sabruks – arī ASV atteikšanās no savām saistībām var būt katalizators – pasaule var nonākt pie 15–25 valstīm ar kodolieročiem.
Vācija
Topošais Vācijas kanclers Frīdrihs Mercs ir izteicies, ka valstij jāapsver, vai Lielbritānijas un Francijas kodolaizsardzības “lietussargs” varētu tikt attiecināts arī uz Vāciju.
Kopš 1983. gada Vācijā izvietoti amerikāņu kodolieroči – šobrīd aptuveni 20 B61 bumbas atrodas Bīheles aviobāzē, 100 km uz dienvidiem no Ķelnes. Tomēr Vācijas amatpersonas uzsver, ka ASV neesot devušas nekādas norādes, ka tās plānotu izbeigt šīs garantijas.
Bijušais Vācijas vēstnieks ASV Volfgangs Išingers brīdina: ja Vācija pati kļūtu par kodolvalsti, tas varētu izraisīt “vētru neprognozējamā mērogā” gan no Krievijas puses, gan no Polijas konservatīvās partijas “Likums un taisnīgums”.
“Pastāv risks zaudēt uzticību, kuru Vācija atguvusi pēdējo 50–60 gadu laikā pēc Otrā pasaules kara katastrofas,” viņš piebilst.
Polija
Polijā diskusijas norisinās vēl ātrāk. Premjerministrs Donalds Tusks pirmais publiski ierosinājis iespēju attīstīt savus kodolieročus vai vismaz panākt kopīgu izmantošanu ar Franciju.
Prezidents Andžejs Duda savukārt izteicies, ka būtu lietderīgi pārvietot ASV kodolgalviņas uz Poliju. Taču Polijai šobrīd nav savas atomelektrostacijas, lai gan tā apņēmusies to uzbūvēt desmit gadu laikā. Šobrīd tai trūkst gan infrastruktūras, gan pieredzes.
Duda atzīst, ka Polijai vajadzēs “desmitiem gadu”, lai patstāvīgi attīstītu kodolieročus.
Dienvidkoreja
Ziemeļkorejas kodolprogrammas attīstība, Kima Čenuna ciešākas attiecības ar Putinu un Trampa atgriešanās amatā – tas viss Dienvidkorejā rada bažas par drošību.
“Atbalsts kodolieroču iegūšanai Dienvidkorejā kļūst arvien plašāks un stingrāks,” norāda Dienvidkorejas pētnieks Sangsins Lī.
Lai gan neviena no lielākajām partijām nav oficiāli ierosinājusi šādu soli, abu politisko nometņu līderi atbalsta ideju par iespēju ātri radīt kodolieročus, ja tas kļūst nepieciešams.
Japāna
Japāna kā vienīgā valsts, kas cietusi kodoluzbrukumā, ilgi uzturējusi stingru tabu attiecībā uz kodolieročiem.
Viens augsta ranga japāņu ierēdnis atzinis, ka agrāk šis jautājums tika apspriests tikai šaurā, radikālā politiķu lokā, taču šobrīd šis loks var paplašināties.
Japāna agri pievienojās NPT, bet tās kodolenerģijas programma ļāvusi tai uzkrāt materiālus, kas potenciāli var tikt izmantoti arī kodolieroču izgatavošanā.
“Visa stratēģija šobrīd balstās uz ASV garantiju, ka Japāna joprojām ir zem viņu kodollietussarga,” saka Tokijas Starptautiskās kristīgās universitātes profesors Stīvens Nagi.
Viņš uzsver: ja uzbruktu Ziemeļkoreja vai Ķīna, Japānai būtu aptuveni piecas minūtes brīdinājuma laika, kamēr ASV – apmēram 30. “ASV varētu pārdzīvot uzbrukumu vienai vai divām pilsētām; Japāna tiktu iznīcināta kā nācija, ja sagrautu Tokiju un Osaku,” viņš brīdina.
