Līdz ar Krievijas prezidenta Vladimira Putina reitingu samazināšanos iepriekš plānotā konstitucionālā referenduma īstenošana šobrīd nav iespējama, tomēr tas nenozīmē, ka konstitūcijas izmaiņu referenduma ideja ir atmesta. Tā sarunā ar portālu “Sargs.lv” uzsver politologs un nacionālās drošības jautājumiem veltītā bloga “Latvijasdrosiba.lv” dibinātājs Andis Kudors.
Raksturojot nesen publiskotos Levada Centra datus par Krievijas sabiedrības atbalstu prezidentam V.Putinam, kuros novērojams līdz šim vislielākais reitingu kritums, A. Kudors uzsvēra - jebkuram autoritāram režīmam, tostarp Krievijā, sabiedrības atbalsts “vadonim” ir svarīgs lielums. “Kremlī par šiem skaitļiem ir zināms satraukums,” viņš piebilda.
Politologs gan atzina, ka, ņemot vērā Krievijā valdošo sabiedrības “pakļaušanās kultūru”, ko raksturo zems pilsoņu politiskās līdzdalības līmenis, tostarp, piedaloties dažādos protestos, V. Putina komandu daudz vairāk uztrauc iespējamā varas elišu grupu vēlme pēc režīma nomaiņas.
Tomēr pēdējā laika Krievijas iekšējās problēmas sāk iezīmēt nepieciešamību pēc izmaiņām. Tādēļ Kremļa stratēģi, vērtējot Krievijas prezidenta reitingu kritumu, aizvien vairāk ņem vērā iespējamos scenārijus, kuros gan sabiedrība, gan elite varētu pieprasīt jaunu valsts vadītāju. “Tomēr te ir vairāk neskaidrību nekā skaidrības, jo autoritāros režīmos elite bieži patur savu viedokli neizpaustu,” piebilda Kudors.
Politologs atzina – līdz šim Krievijas prezidentam bija veicies, jo iepriekšējo gadu laikā naftas cenas kāpa, garantējot augstu personisko labklājību un budžeta ieņēmumus. Tomēr paļaušanās uz veiksmi nevar būt mūžīga. Naftas cenu kritums, starptautiski noteiktās sankcijas par Ukrainai piederošās Krimas aneksiju un kara izraisīšanu Austrumukrainā komplektā ar Covid-19 pandēmijas nesekmīgo ierobežošanu novedošas V. Putinu visai riskantā stāvoklī.
“Lai nekļūtu par “klibo pīli”, viņš izdomāja “nonullēt” visus iepriekšējos pilnvaru termiņus. Tas būtu apsteidzošs solis, nesagaidot jaunās parlamenta vēlēšanas. Nākamās Krievijas valsts domes pilnvaras būtu spēkā jau 2024. gadā. Tas arī būtu laiks, kad vajadzētu domāt par V. Putina politisko pēctecību. Lai opozīcija šajā laikā neizvestu Krievijas tautu ielās, notikumi bija jāapsteidz. To varēja paveikt ar konstitūcijas izmaiņām. Taču šo ieceri izjauca koronavīrusa izplatība,” skaidroja A. Kudors.
Lai gan sabiedrības neapmierinātība ar valsts pārvaldes darbu Krievijā palielinās un to vēl vairāk saasina nesekmīgie Covid-19 ierobežošanas centieni un valsts nesniegtais atbalsts uzņēmējdarbībai, referenduma ideja Kremlī atmesta, visticamāk, netiks.
Politologs gan piebilda – kā varu leģitimizējošs instruments referendums varētu darboties vien tad, ja referendumā tiktu sasniegts V. Putinam vajadzīgais atbalsts. Ja tāda nav, atkal palielinās risks viņa varas pozīcijām.
Lai gan iepriekšējo gadu laikā V. Putins bijis spējīgs novelt atbildību par paša nepadarītajiem darbiem pilsoņu labklājības celšanā uz zemāk stāvošām valdības amatpersonām, šādi nevarēs rīkoties mūžīgi.
“Pie mūsdienu informācijas iegūšanas iespējām un pie Krievijas lielo pilsētu iedzīvotāju izglītotības pakāpes un viņu nepatikas pret Putinu nav iespējams uzturēt klasisku autoritāru režīmu, kas turpinātu darboties līdz pat vadoņa mūža galam,” sacīja Kudors. Politologs skaidroja, neraugoties uz to, cik cik labi strādātu Krievijas propaganda, ilgi noslēpt negatīvās sekas nav iespējams. Savukārt, lai sarīkotu referendumu, kas Krievijas prezidentam ļautu saglabāt varu, tautas balsojumā atbalstam V. Putina pozīcijai jābūt ar lielu pārsvaru.
Lai gan Krievijas vara centīsies virzīt konstitūcijas grozījumu referenduma ideju, A. Kudors parez, ka Krievijas sabiedrībā šī ideja negūs viennozīmīgu atbalstu. “Raugoties Krievijas lielo pilsētu jauniešu noskaņojumā nedomāju, V.Putina kombinatoriem šis solis izdosies. Šobrīd ir grūti saskatīt “gludus” scenārijus Krievijas režīma maiņai. Tomēr viens ir skaidrs – ja reformas netiek ilgstoši īstenotas atbilstoši sabiedrības pieprasījumam, tad Krievijas vēsture ir pierādījusi, ar ko tas parasti beidzas. Lai gan Putins runā par evolūciju, tādas nav. Savukārt, ja nav evolūcijas, tad ir lieli satricinājumi – tai skaitā revolūcijas,” sacīja politologs.
Jau vēstīts, ka saskaņā ar jaunākajiem “Levadas Centra” aptaujas datiem Krievijā sabiedrības atbalsts prezidentam V. Putinam noslīdējis līdz 59%, kas ir līdz šim sliktākais rādītājs. Tikai 12% pieaugušo vecumā no 18 līdz 24 gadiem atzinīgi vērtēja Putina darbu.
