To, ka lielā daļā Krievijas sabiedrības neapmierinātība ar esošo valdību pieaug, nevar noliegt, tāpēc varas iestādes kā vienīgo pareizo risinājumu izvēlas dažādus represīvus pasākumus. Turklāt dažreiz viņu darbības rada iespaidu, ka tās zaudējušas kontroli pār notiekošo un nezina, ko darīt, tā savā ikgadējā ziņojumā norāda Igaunijas Ārējās izlūkošanas dienests. Tāpat politiskā krīze līdzi nes arī ekonomisko, un ievērojami pasliktinās Krievijas iedzīvotāju dzīves līmenis. Tas stagnē jau vismaz desmit gadus un tiek prognozēts, ka cilvēku pašreizējie ienākumi pat varētu būt vēl zemāki kā 2013. gadā.
Kā pārskatā par starptautisko drošību 2021. gadā rezumē Igaunijas izlūkdienests, Krievijā spēkā esošajā autokrātiskajā režīmā arvien vairāk parādās noguruma pazīmes – rodas sajūta, ka esošajai politiskajai sistēmai sāk trūkt gan ideju, gan enerģijas elegantu politisko manevru veikšanai.
Tāpat nav noslēpums, ka Krievijas iekšpolitikā aizvien pieaug spriedze, kas apvienojumā ar stagnējošā režīma stingrību agri vai vēlu var izraisīt iekšpolitisku krīzi. Turklāt Covid-19 pandēmija un to pavadošie ierobežojumi sabiedrībā vispārēju neapmierinātību un režīma kritiku tikai palielinājusi. Šīs pandēmijas laikā tika skaidri izgaismotas arī Krievijas veselības sistēmas vājās vietas un arī dažāda līmeņa vadītāju apšaubāmās komunikācijas un vadības prasmes.
Šajā kontekstā svarīgi pieminēt arī Krievijas mediju telpas izmaiņas – pēdējos gados strauji pieaudzis interneta mediju patēriņš, bet uzticība Krievijas televīzijai, kas līdz šim uzskatīta par esošā režīma galveno atbalstošo pīlāru, ir ievērojami mazinājusies. Sadrumstalotas mediju telpas gadījumā Kremlim kļūst aizvien grūtāk paust savu notikumu interpretāciju.
Piemēram, Habarovskas apgabala gubernatora aizturēšana par iespējamu saistību ar slepkavībām kopš pērnā gada vasaras izraisīja Habarovskā masu protestus, kas ilga mēnešiem. Drošības struktūru pārstāvji daudzus demonstrantus piekāva, daudzi tika aizturēti.
Vēl viens spilgts piemērs ir Krievijas varas iestāžu vēršanās pret opozicionāru Alekseju Navaļniju un viņa vadīto organizāciju, kas ievērojami pastiprinājās kopš 2019. gada vasaras. Tas liecina tikai vienu – acīmredzot Kremlis viņu uztvēra kā nopietnu draudu.
2020. gadā Krievijā tika ieviesti dažādi tiesību aktu grozījumi, lai vēl vairāk ierobežotu opozīcijas aktivitātes un pilsonisko viedokļu paušanu. Tas savā ziņā liecina par darbības imitāciju, baidoties, ka Krievijā tuvākajā laikā varētu atkārtoties Baltkrievijas scenārijs, kad teju visa tauta protestē ielās, iestājoties par demokrātisku valsti.
Baltkrievijas notikumi arī lika Krievijas varas elitei pārdomāt, kā plānot gaidāmās Krievijas Valsts domes vēlēšanas, kas būs viens no 2021. gada lielākajiem izaicinājumiem. Jau tagad ir pieņemti normatīvi, nosakot, ka pretrunā iepriekšējai pieredzei Krievijas Domes vēlēšanas notiks trīs dienas, turklāt tiks ierobežota neatkarīgo novērotāju iespēja iesaistīties.
Jau ziņots, ka 2020. gada vasarā pieņemtie Krievijas Konstitūcijas grozījumi deva iespēju Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam turpināt savu prezidentūru arī pēc 2024. gada. Izskatās, ka tas arī notiks, ja vien esošajam prezidentam ceļā nestāsies kāda nopietna slimība vai nekontrolējams opozīcijas pieaugums.
Naftas cenu kritums pasaules tirgū, ko izraisīja Covid pandēmija, 2020. gada pirmajā pusē Krievijas eksporta apjomus samazinājusi gandrīz par trešdaļu. Arī ieņēmumi no naftas un gāzes nozares, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājušies vismaz par trešdaļu.
Tāpat ekonomiskajai situācijai nenāca par labu Kremļa lēmums straujās Covid izplatības dēļ no 2020. gada 30. marta līdz 12. maijam valstī noteikt “nestrādājošo periodu”, vienlaicīgi saglabājot darbinieku algas.
Saskaņā ar Krievijas Federācijas Valsts statistikas pārvaldi “Rosstat” 2020. gada otrajā ceturksnī valsts IKP samazinājies par 8%. Tiek prognozēts, ka 2020. gadā kopumā Krievijas ekonomika varētu sarukt par aptuveni 4%, un kaut kāda izaugsme varētu tikt gaidāma tikai šī gada otrajā pusē, koronavīrusam pamazām atkāpjoties.
Statistika liecina, ka 2019. gada jūnijā 13.5% no visiem Krievijas iedzīvotājiem dzīvoja zem noteiktā iztikas minimuma. Turklāt pavājinoties rublim, iedzīvotāji aizvien saskaras ar pieaugošo inflāciju.
Igaunijas izlūkdienesta eksperti pārskatā secina – Krievijas ekonomisko situāciju pasliktina valdības nevēlēšanās reformēt esošo valsts kapitālistisko modeli, jo līdz šim Krievijas ekonomikā nav pastāvējusi veselīga konkurence, kā rezultātā netiek piesaistītas ārvalstu investīcijas, ir neefektīva pārvaldība un augsta korupcija. Protams, valsts ekonomiku tieši ietekmē arī Rietumu sankcijas par Krievijas agresīvo ārvalstu politiku.
Starptautiskā Valūtas fonda 2020. gada oktobrī publicētā prognoze par Krievijas ekonomisko attīstību liecina – pēc Covid pandēmijas attīstības tempi turpinās būt gandrīz divreiz lēnāki nekā vidēji pasaules ekonomika kopumā, un IKP uz vienu iedzīvotāju līdz 2025. gadam tiek prognozēts zemāks nekā Kazahstānā, pietuvojoties Turkmenistānas līmenim.
