S. Lavrovs piedāvā jaunu Eiropas drošības paktu, kam jāaptur NATO paplašināšanās

Ārvalstīs
Sargs.lv/The Telegraph
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs
Foto: Foto: via REUTERS/Scanpix

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ceturtdien paziņoja, ka Maskava drīzumā nāks klajā ar priekšlikumiem jaunam Eiropas drošības paktam, kas, viņaprāt, apturēs NATO paplašināšanos uz austrumiem, vēsta Lielbritānijas laikraksts “The Telegraph”.

Par šādu priekšlikumu S. Lavrovs paziņoja savas uzstāšanās laikā Eiropas drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) tikšanās laikā Stokholmā.

S. Lavrovs sacīja, ka Eiropa atgriežas pie “militārās konfrontācijas murga”, un izteica cerību, ka Krievijas priekšlikumi par jaunu Eiropas drošības paktu tiks rūpīgi izskatīti.

“Stratēģiskās stabilitātes struktūra strauji tiek sagrauta, NATO atsakās konstruktīvi izskatīt mūsu priekšlikumus mazināt spriedzi un izvairīties no bīstamiem incidentiem,” sacīja S. Lavrovs. “Gluži pretēji, alianses militārā infrastruktūra tuvojas Krievijas robežām. Atgriežas briesmīgais militārās konfrontācijas scenārijs,” viņš piebilda.

S.Lavrovs sacīja, ka Maskava nevar pieņemt jaunus militārus draudus, kas parādās netālu no Krievijas robežām, ar to saprotot NATO spēku nostiprināšanos Austrumeiropā.

“Mūsu kaimiņvalstu pārvēršana par konfrontācijas tiltiem ar Krieviju un NATO spēku izvietošana tiešā mūsu drošībai stratēģiski svarīgu teritoriju tuvumā ir kategoriski nepieņemama,” sacīja Krievijas ārlietu ministrs.

Savā uzstāšanās laikā S. Lavrovs sacīja, ka Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai mudinot Kijevu domāt, ka tā konfliktu Austrumukrainā varētu atrisināt ar spēku. Tiesa, oficiālā Kijeva šādus apgalvojumus vairākkārt ir noliegusi.

Tāpat S. Lavrovs pauda Maskavas bažas, ka ASV Eiropā varētu izvietot vidēja darbības rādiusa ballistiskās raķetes.

Iepriekš arī Krievijas autoritārais prezidents Vladimirs Putins paudis viedokli, ka vēlas, lai NATO pārtrauktu savu paplašināšanos Austrumu virzienā, kā arī neizvietotu noteiktu ieroču sistēmas Krievijas robežu tuvumā.

Pēdējo nedēļu laikā ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkenas, NATO un Ukrainas amatpersonas vairākkārt paudušas bažas, ka Krievija drīzumā varētu sākt jaunu uzbrukumu Ukrainai.

Šos secinājumus Maskava noraidījusi.

Krievija 2014. gadā anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu, kā arī apbruņoja, vadīja un atbalstīja prokrieviskos separātistus, kuri tajā pašā gadā sagrāba teritorijas Ukrainas Austrumu daļā.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ publiski žēlojās par Rietumu militāro palīdzību Ukrainai, nodēvējot to par NATO paplašināšanos tuvāk Krievijas robežām. Viņš arī brīdināja NATO nekādā gadījumā neizvietot Ukrainā pretraķešu aizsardzības sistēmas.

“Sargs.lv” jau rakstīja, ka daudzu pašmāju un ārvalstu ārpolitikas ekspertu skatījumā, šāda veida Maskavas piedāvājumi par jaunu Eiropas drošības paktu ir mēģinājumi sarīkot tā saukto “Jalta 2” formāta tikšanos, lielvalstu starpā pārdalot ietekmes sfēras Eiropas kontinentā.

Dalies ar šo ziņu