Eiropai ir jābeidz izlikties, ka nesniedzot atklātu militāru palīdzību Ukrainai, kura pēdējo gadu laikā asiņainā karā cīnās pret Krievijas bruņoto spēku iebrukumu, tai izdosies saglabāt mieru. Šādi rīkojoties, Eiropas Savienība, pati negribot, iesaistās ģeopolitiskā spēlē, kurai noteikumus diktē Krievija. Šādu viedokli intervijā Vācijas sabiedriskajai raidsabiedrībai “Deutsche Welle” pauda Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Viņš skaidroja - Krievija pēdējās desmitgades laikā ir centīgi īstenojusi savu revizionistisko ārpolitiku. Tās gaitā Krievija 2008. gadā iebruka Gruzijā, bet 2014. gadā - Ukrainā. Šobrīd Krievija arī kontrolē visas Baltkrievijas pašpasludinātā vadoņa Aleksandra Lukašenko režīma darbības, tostarp pret Eiropas Savienību izvērsto hibrīduzbrukumu.
“Tas nozīmē, ka mēs no Krievijas varam sagaidīt jebko. Mēs arī skaidri apzināmies, ka šobrīd Krievijas politiskā elite vairs nekautrējas no militārā spēka lietošanas savu mērķu sasniegšanai,” atzina A. Pabriks norādot, ka bažas par iespējamu liela mēroga Krievijas bruņoto spēku iebrukumu Ukrainā diemžēl ir reālas.
Lai gan nesenajā NATO ārlietu ministru tikšanās laikā Rīgā, alianse un tās dalībvalstis izteica nepārprotamu atbalstu Ukrainai, vienlaicīgi skaidri brīdinot Krieviju par sekām ar kādām tai būs jāsaskaras militāra iebrukuma gadījumā, pēc A. Pabrika vērtējuma, Eiropas Savienība aizvien dara pārāk maz, lai atbalstītu Ukrainu cīņā pret Krievijas iebrukumu. Kā atzina ministrs, viņam “par to ir kauns”.
Latvijas aizsardzības ministrs atzina, ka Eiropas Savienība Ukrainas militārajā atbalstā ir daudz iepalikusi. Šobrīd Latvija līdz ar Lietuvu un Poliju virza iniciatīvu par Eiropas Savienības militārās apmācības misijas nosūtīšanu uz Ukrainu, kas palīdzētu apmācīt un transformēt Ukrainas bruņotos spēkus. Tomēr, kā piebilda A. Pabriks, arī šīs ieceres ieviešana aizvien kavējas.
“Tāpat savu valodu vajadzētu mainīt arī Eiropas medijiem – šajā konfliktā nav nekādu Austrumukrainas separātistu. Visi tā saucamie Donbasa “separātisti” soli nevar paspert, savu rīcību nesaskaņojot ar Krievijas bruņoto spēku augstāko vadību. Šī ir patiesība un tā ir jāstāsta gan Eiropā dzīvojošajiem cilvēkiem, gan politiķiem,” piebilda A. Pabriks.
Savukārt, vaicāts par iesējamo migrantu krīzes saistību ar iespējamo Krievijas iebrukumu Ukrainā, aizsardzības ministrs atzina, ka “migrantu krīze”, kā to dažkārt dēvē Rietumvalstu mediji, patiesībā nav klasiska bēgļu krīze, bet gan pret Eiropas Savienību vērsts Baltkrievijas režīma organizēts hibrīduzbrukums.
“Baltkrievijas valdība pati ielūdza šos cilvēkus, izvietoja tos Minskas viesnīcās, lai tālāk ar autobusiem nogādātu pie Eiropas Savienības robežām. Acīmredzami tā ir Lukašenko taktika, taču es neticu, ka Lukašenko to dara viens, vismaz bez klusējoša Krievijas atbalsta. Kāpēc es tā uzskatu? Jo visas aktivitātes pie mūsu ārējām robežām sākās brīdī, kad Baltkrievija ar Krieviju uzsāka militārās mācības “Zapad 2021,” teica A. Pabriks.
Ministrs arī piebilda, ka, īstenojot šo hibrīduzbrukumu, gan Krievijas gan Baltkrievijas pārstāvji detalizēti analizē kā uz to reaģē Rietumvalstis, kāda šajā situācijā ir NATO un Eiropas Savienības stratēģiskā komunikācija, kāda ir abu starptautisko organizāciju sadarbība, un kā Eiropas Savienības un NATO dalībvalstis uz to atbild.
Pilns raidsabiedrības "Deutsche Welle" sižets par Rīgā notiekošo NATO ārlietu ministru sanāksmi un intervija ar Latvijas aizsardzības ministru pieejama šeit:
