ASV Kongress rosina Ukrainu noteikt par “NATO-plus” valsti, ļaujot ASV tai sniegt lielāku atbalstu

Ārvalstīs
Sargs.lv/Amerikas balss
Ukraina
Foto: ASV valsts sekretārs A. Blinkens tiekas ar Ukrainas ārlietu ministru D. Kulebu Vašingtonā, 2021. gada novembris. Foto: Reuters/Scanpix

ASV kongresmeņi rosina Ukrainu noteikt par “NATO-plus” valsti, tādējādi ļaujot ASV būtiski palielināt militārās palīdzības finansējumu un apjomu Ukrainai, vēsta starptautiskā raidorganizācija “Amerikas balss”.

ASV Republikāņu kongresmeņu grupa plāno ieviest likumprojektu, kas noteiktu Ukrainu par “NATO-plus”, savukārt Krieviju rosina definēt par valsti – terorisma sponsorētāju.

“Diplomātijai ir maz izredžu gūt panākumus, ja tai nepieiet no spēka pozīcijām,” norāda vadošais republikānis Starptautisko lietu pārstāvju palātas komitejā Maikls Makkols, kurš ir arī galvenais šī likumprojekta ierosinātājs.

“Vladimiram Putinam ir jāpieņem, ka ASV Kongress nepieļaus Krievijas ietekmes sfēru atjaunošanu un neatteiksies no Ukrainas, NATO Centrāleiropas un Austrumeiropas partneriem un citiem sabiedrotajiem,” viņš piebilda.

Jaunā likumprojekta pieņemšana nodrošinātu Ukrainai tādu ASV sniegto militāro un diplomātisko atbalstu, kāds tai, īpaši Krievijas militārās klātbūtnes pieauguma apstākļos, ir vitāli nepieciešams. Tāpat šādas izmaiņas nodrošinātu arī dažādu ASV aizsardzības preču un pakalpojumu ātrāku pārdošanu Ukrainai.

Politiķis arī paredz, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins tiks saukts pie atbildības par militāro agresiju pret Ukrainu, un tas īstenojams ieviešot tūlītējas sankcijas pret “Nord Stream 2” gāzes vadu, to tā arī nenododot ekspluatācijā.

Dokuments arī noraida Krievijas ierosinājumu noteikt moratoriju uz zemes bāzētu vidējā darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā un paredz ASV oficiāli noteikt, ka Krievija ir terorisma sponsorētājvalsts.

Turklāt tas 2022. gadam paredz arī 155 miljonu ASV dolāru piešķiršanu ASV valdības finansētajai starptautiskajai raidorganizācijai “Radio Brīvā Eiropa/Radio Brīvība” cīņā pret Krievijas dezinformāciju un informācijas operācijām bijušās PSRS valstīs.

“Šis likumprojekts būtiski palielinās ASV atbalstu Ukrainai, īpaši pretgaisa un pretkuģu ieroču nodrošināšanā, kuri īpaši svarīgi Krievijas atturēšanā,” saka viens no likumprojekta līdzautoriem ASV kongresmenis Maiks Rodžers. Viņš arī skaidri norāda, ka Putina prasības, piemēram, par NATO nepaplašināšanos un moratorija noteikšanu vidējās darbības rādiusa raķešu izvietošanai Eiropā nav pieņemamas un ir pretrunā ar ASV nacionālās drošības interesēm.

Savukārt likumprojekta līdzautore ASV kongresmene Elisa Marija Stefanika uzsver, ka Ukrainai jābūt brīvai savas nākotnes izvēlē, tai skaitā arī ekonomisko attiecību un drošības jomā, nebaidoties, ka par to varētu būt kāda “atmaksa” no Putina puses.

Dalies ar šo ziņu