Trīs Krievijas Jūras spēku desantkuģi ir izbraukuši no Baltijas jūras un devušies Atlantijas okeāna virzienā. Atsevišķa trīs Krievijas desantkuģu flotile jau iepriekš bija izraisījusi satraukumu Zviedrijai, kas, reaģējot uz Krievijas pastiprināto jūras aktivitāti reģionā, nosūtīja papildu spēkus uz Gotlandes salu Baltijas jūrā.
Kuģu trijotne, kas izbrauca no Baltijas jūras un dodas uz nezināmu galamērķi, sastāv no 775. projekta Ropucha klases desanta kuģiem. Tie 15. janvārī izbrauca no Baltijskas ostas Krievijas eksklāvā Kaļiņingradā un šodien šķērsoja Lielo Beltu, lielāko no šaurumiem, kas savieno Baltijas jūru ar Kategata šaurumu un tālāk ved uz Atlantijas okeānu. Lai gan jūras spēku tranzīti uz Kaļiņingradu un no tās, tostarp ar desanta kuģiem, nebūt nav nekas neparasts, Zviedrijas amatpersonas ir skaidri norādījušas, ka pašreizējā aktivitāte ir neparasti augsta.
Rietumvalstu jūras patrulēšanas un novērošanas lidmašīnas seko līdzi Krievijas jūras spēku klātbūtnei Baltijas jūrā. Saskaņā ar atklātā avota lidojumu datiem šodien pie Dānijas krastiem un virs Baltijas jūras tika novērota ASV Jūras spēku jūras patrulēšanas lidmašīna P-8A, savukārt Zviedrijas Gaisa spēku agrīnās brīdināšanas un kontroles lidmašīna S 100D Argus šodien arī ir aktīvi darbojusies reģionā.
"Mums ir dažāda veida sensori un sistēmas, kas palīdz mums uzraudzīt kuģus. Mēs šos manevrus novērojam arī tādēļ, lai mūsu komandieriem būtu labs pamats pieņemt lēmumus par bruņoto spēku darbībām," sacīja Zviedrijas bruņoto spēku preses sekretāre Terēze Fagerstedta.
Zviedrijas bruņotie spēki jau pagājušajā gadā bija palielinājuši gatavību, reaģējot uz novēroto drošības situācijas pasliktināšanos Baltijas jūrā. Pagājušā gada augustā Zviedrijas bruņutehnika ar civilo prāmi tika nogādāta uz Gotlandi, salu, kas ieņem stratēģiski svarīgu vietu Baltijas jūrā.
Tomēr nesenā trīs Ziemeļu flotes kuģu parādīšanās pamudināja Zviedriju pagājušās nedēļas beigās nosūtīt simtiem karavīru, lai vēlreiz nostiprinātu Gotlandes salu. Karaspēks tika nogādāts no kontinentālās daļas, izmantojot lidmašīnas un pasažieru prāmjus.
Tajā pašā laikā Zviedrija izmeklē noslēpumaino neidentificētu dronu parādīšanos, kas 14. janvārī parādījās tās gaisa telpā virs vairākiem kodolenerģijas objektiem. Pašlaik notiek šā incidenta izmeklēšana.
Arī Dānija nesen paziņoja par papildu militāriem pasākumiem. Valsts izvietos četrus F-16 iznīcinātājus Šauļu gaisa spēku bāzē Lietuvā, savukārt fregate “Peter Willemoes” tiks nodota NATO jūras spēku rīcībā, un paredzams, ka tā patrulēs Baltijas jūrā. Abas izvietošanas paredzēts sākt līdz mēneša beigām.
Ir izskanējušas spekulācijas, ka trīs Baltijas flotes desanta kuģi varētu doties uz Melno jūru. Pagājušajā gadā ūdeņos ap Krievijas okupēto Krimas pussalu notika saspringtas sadursmes starp Krievijas Jūras spēkiem un NATO karakuģiem. Kopš tā laika vispārējā drošības situācija ir kļuvusi vēl nemierīgāka, jo Krievijas karaspēks un materiālie līdzekļi pastāvīgi ieplūst Ukrainai pieguļošajās pierobežas teritorijās, tostarp Krimā. Rezultātā ir radušās bažas par iespējamu iebrukumu Ukrainā, un šis jautājums bija viens no galvenajiem darba kārtības jautājumiem nesen notikušajās sarunās starp Krievijas un Rietumu amatpersonām, kas beidzās strupceļā. Un, ja iebrukums Ukrainā pa dienvidu ceļu notiktu, Melnās jūras flote gandrīz noteikti veiktu desantu Azovas jūrā. Divu lielu desanta kuģu ierašanās ievērojami papildinātu Melnās jūras flotes esošos resursus.
Papildus tam ir faktors, ka gaidāmas mācības, kurās iesaistīta Krievija un tās tuvā sabiedrotā Baltkrievija, kas arī robežojas ar Ukrainu. Krievijas spēki ir sākuši ierasties Baltkrievijā, lai piedalītos manevros, kas nemazinās pieaugošo spriedzi starp Maskavu un Rietumiem Ukrainas jautājumā. Agrāk ir izskanējušas prognozes, ka jauna Krievijas iebrukuma Ukrainā gadījumā karaspēks varētu ierasties pāri Baltkrievijas robežai. Pēdējā Krievijas un Baltkrievijas mācību sērija notiek gar šīs valsts dienvidu un rietumu robežām, kas robežojas gan ar Ukrainu, gan ar NATO dalībvalsti Poliju.
Neatkarīgi no tā, vai kuģi dotos uz Melno jūru vai Vidusjūru, šie maršruti gandrīz noteikti vedīs cauri Lamanša šaurumam, brīdinot britu bruņotos spēkus. Agrāk Krievijas Jūras kara kuģi, kas šķērsojuši šo ūdens tilpni, ir saņēmuši gan Karaliskā kara flotes kuģu, gan Karalisko gaisa spēku lidmašīnu uzmanību.
Lai kāds būtu Ropuchas galamērķis, tas atspoguļo ļoti saspīlētās attiecības, kas pašlaik pastāv starp Maskavu un Rietumiem. Šobrīd, kad retorika no visām pusēm strauji pieaug un nav skaidri definēts Krievijas mērķis izvietoties ap Ukrainas robežām, karakuģu pārvietošanās, kas mazāk neskaidros laikos varētu tikt uzskatīta par diezgan ikdienišķu rīcību, tagad rada zināmu satraukumu.
