Šī brīža situācija ar Krievijas bruņoto spēku izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, raisa papildus galvassāpes Baltijas valstīm. Tā sauktais Suvalku koridors rada lielas bažas NATO, jo, ja Krievija to ieņemtu, tiktu pārrauta Baltijas sauszemes saikne ar kontinentālo Eiropu, skaidro Kanādas laikraksts “The Globe and Mail”.
Pagājušajā gadā Latvijas Aizsardzības ministrija izplatīja iedzīvotājiem paredzētu krīzes reaģēšanas “72 stundu” bukletu , kurā sešas lappuses veltītas tam, kā rīkoties, ja valsti "apdraud ārējs ienaidnieks".
Lielai daļai citu valstu iedzīvotāju, kuri jau ilgstoši dzīvo brīvībā, šāds buklets varētu šķist nesaprotams, taču Baltijas valstīm, kuras savulaik jau ir izjutušas Krievijas vēlmi apspiest blakus esošās valstis, Krievijas iebrukuma draudi nav tikai Ukrainas problēma. Tas ir mūžīgs drauds, kas atrodas pie pašām namdurvīm.
Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks pagājušajā nedēļā intervijā sacīja, ka nesaskata nenovēršamus draudus, taču atzina, ka Baltijas valstis potenciāli var būt nākamās Krievijas “ēdienkartē”, ja tā okupēs Ukrainu.
Maskava regulāri sūdzas, ka jūtas ieskauta no NATO puses, jo valstis, kas savulaik bija saistītas ar Padomju Savienību, pēc neatkarības atgūšanas pievienojušās ASV vadītajai NATO aliansei. Realitātē tikai neliela daļa no Krievijas kopējās ārējās robežas tieši robežojas ar kādu no NATO dalībvalstīm.
Latvijas Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs Jānis Garisons Kanādas medijam atzinis, ka viņa tēva vecāki pēc Latvijas okupācijas tika deportēti uz padomju gulagu. Viņi atgriezās pēc astoņiem gadiem, "psiholoģiski salauzti", sacīja Garisons, kurš pats līdz jaunībai dzīvojis padomju varas apstākļos.
NATO pastiprināja savu klātbūtni Baltijā un Polijā pēc Krievijas 2014. gada iebrukuma un Ukrainas Krimas pussalas okupācijas, lai vērstos pret Maskavas centieniem destabilizēt Kijevu, atbalstot kaujiniekus Ukrainas austrumos. Kopš 2017. gada Kanāda vada NATO kaujas grupu, kas izvietota netālu no Rīgas un kurā ir 540 Kanādas karavīri. Tā ir daļa no alianses atturēšanas kampaņas.
NATO dibināšanas pakta 5. panta noteikums par kolektīvo aizsardzību paredz, ka bruņots uzbrukums vienai dalībvalstij tiktu uzskatīts par uzbrukumu visām.
Krievijas iebrukuma iespējamā ātruma dēļ Baltijas valstis sākotnēji būtu spiestas aizsargāties pašas, tādēļ tās trenējas visdažādākajiem scenārijiem, kas daudzās citās Rietumvalstīs nav iedomājami.
Pagājušā gada septembrī Latvijas valdības ministrijas un pašvaldības rīkoja izvērstas mācības, kas ietvēra reaģēšanu uz kritiskās infrastruktūras sabotāžu, kas, kā sagaida valdība, varētu notikt jebkuras invāzijas pirmajā fāzē.
Lietuvas aizsardzības ministra vietnieks Margiris Abukevičius “The Globe and Mail” atzina, ka, lai gan NATO aizsardzība ir nomierinoša, Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir neprognozējams.
Ministra vietnieka lielākās bažas pašlaik rada Krievijas karaspēka palielināšana Baltkrievijā, kas ir ārkārtīgi tuva Maskavas sabiedrotā un robežojas ar Latviju, Lietuvu un Poliju.
Pagājušajā nedēļā “Sargs.lv” jau ziņoja, ka aptuveni 30 000 Krievijas karavīru atrodas Baltkrievijā, lai piedalītos militārajās mācībās, taču šo “mācību” patiesais mērķis ir neskaidrs.
Baltkrievija, ko arvien vairāk uzskata par Krievijas kontrolē esošu, piedāvātu Maskavai ātru placdarmu, no kura var ātri pārvietoties uz Baltijas valstīm vai ieņemt sauszemes koridoru, lai savienotu Baltkrievijas teritoriju ar Kaļiņingradu pie Baltijas jūras. Attiecīgo zemes joslu sauc par Suvalku koridoru.
Pastāvīga Krievijas karaspēka palielināšana Baltkrievijā būtu ievērojams "spēles pavērsiens" NATO, jo tas dotu Baltijas valstīm vēl mazāk laika reaģēt uz militāro ofensīvu.
Tāpat kā Latvija, arī Lietuva lūdz NATO dalībvalstīm vairāk karavīru un pretgaisa aizsardzības līdzekļu, proti, lidmašīnu, raķešu palaišanas iekārtu un pat zeme-gaiss raķešu sistēmu Patriot, lai palielinātu atturēšanas spējas.
