Pēc Francijas prezidenta Emanuela Makrona vizītes Kijevā Kremlis trešdien paziņojis, ka redzami pozitīvi signāli.
Makrons otrdien Kijevā tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, turpinot diplomātiskos centienus mazināt spriedzi, kas izveidojusies ap Ukrainu.
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Viņš norādīja, ka no Zelenska sacītā nekas neliecina, ka Ukrainas varasiestādes būtu gatavas ātri izdarīt to, kas Kijevai jau sen bijis jāizdara.
Zelenskis otrdien kopīgā preses konferencē ar Makronu paziņoja, ka redz ceļu uz spriedzes mazināšanu.
Gan Zelenskis, gan Krievijas prezidents Vladimirs Putins, ar kuru Makrons tikās pirmdien, apgalvoja, ka ir gatavi ievērot Minskas vienošanos, sacīja Makrons.
2015.gadā ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās, kas Kijevai tika uzspiesta tiešu militāru draudu apstākļos, uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt amnestiju visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju.
Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.
Daudzi ukraiņi šo vienošanos uzskata par nacionālo interešu nodevību, un gan prezidents Volodimirs Zelenskis, gan viņa administrācijas amatpersonas atkārtoti aicinājuši to pārskatīt.
Maskava kategoriski atteikusies grozīt Minskas vienošanos un pārmetusi Rietumiem nevēlēšanos piespiest Ukrainu pildīt tās saistības.
