Ungārijas premjerministrs guva pārliecinošu uzvaru 3. aprīļa vēlēšanās, iegūstot divu trešdaļu, tātad arī konstitūciju mainošu vairākumu parlamentā. Viktors Orbāns ceturtajās vēlēšanās uzvarēja ar lielāku balsu skaitu nekā jebkad iepriekš, iegūstot 53,3% balsu un vismaz 135 no 199 vietām parlamentā, kamēr sešu partiju opozīcija ieguva tikai 35% balsu, ievērojami atpaliekot no sabiedriskās domas aptaujās paustajām cerībām, ziņo Eiropas Politikas analīzes centrs (CEPA).
Pirms četriem gadiem, kad opozīcijas partijas kandidēja atsevišķi, tās ieguva 47% balsu. Galēji labējā prokrieviski noskaņotā kustība "Mi Hazánk" (Mūsu dzimtene) ieguva vietas Nacionālajā asamblejā, saņemot 6% balsu.
V. Orbāna uzvaras iemesli ir dažādi. Četri svarīgākie faktori ir šādi:
- negodīgs vēlēšanu process, kurā valdības kandidāti saņēma ievērojamu atbalstu, bet opozīcijas kandidāti tika kavēti, un viņu vēstījums tika izkropļots vai noklusēts;
- milzīgi valdības priekšvēlēšanu izdevumi;
- kopīgās opozīcijas nespēja mobilizēt vēlētājus;
- Krievijas agresija kaimiņvalstī Ukrainā izraisīja milzīgu nacionālisma vilni, neraugoties uz V. Orbāna prokrievisko pagātni.
Tagad 58 gadus vecais premjerministrs ir neapstrīdams varas virsotnē. Viņš dominē sabiedrībā kā neviens cits politiķis Ungārijā pēc revolūcijas, jo premjerministra amatā ir nostrādājis jau 16 gadus. Eiropas Savienība (ES) varētu būt vīlusies par V. Orbāna uzvaru, taču tās iespējas ietekmēt notikumus valstī ir ierobežotas. Tagad V. Orbāna valdību var ierobežot ļoti maz, vismaz iekšpolitikā.
Tas nenozīmē, ka V. Orbāns starptautiskā līmenī atrodas labā situācijā, pat ja viņš ir nedaudz piekritis ES sankcijām pret Krieviju un pirmajai (un, iespējams, ilgtermiņa) NATO karaspēka izvietošanai viņa valstī, kurā ieradīsies ASV, Turcijas, Horvātijas, Melnkalnes un Itālijas karaspēks. Ungārijas ārlietu ministrs Pēters Sijjārto (Péter Szijjártó) vairākkārt paziņoja, ka sabiedroto karaspēks nav vajadzīgs, taču valdība ne visai atzinīgi piekrita, ka "daži simti" NATO karavīru varētu atrasties valsts rietumos, tālāk no Ukrainas robežas.
V. Orbāns turpināja ieturēt kaujiniecisku toni attiecībā uz Ukrainu, un viņa divkosīgā attieksme pret Krieviju izraisīja bažas gan ES, gan NATO. Šķiet, ka šī nostāja ir kaitinājusi viņa tuvākos sabiedrotos Višegradas četru valstu grupā, kurā ietilpst Polija, Čehija un Slovākija, kas pagājušajā nedēļā atcēla aizsardzības ministru sanāksmi.
Kad Polijas, Čehijas un Slovēnijas kolēģi 16. martā apmeklēja Ukrainu, izrādot solidaritāti, V. Orbāns tā vietā devās uz Serbiju, lai atbalstītu savu kolēģi, neliberālo premjerministru Aleksandaru Vučiču, kurš 3. aprīlī tika atkārtoti ievēlēts valsts vadītāja amatā. V. Putins pēc vēlēšanām abiem līderiem nosūtīja apsveikumus. Tūlīt pēc vēlēšanām Ungārijas ārlietu ministrs P. Sijjārto apmeklēja Bosniju un Hercegovinu, lai tiktos ar Serbijas Republikas nacionālistu un prokrieviski noskaņoto līderi Miloradu Dodiku, kuru Rietumi uzskata par draudu valsts vienotībai.
Un tomēr V. Orbāna nākotne būs lielā mērā atkarīga no ES labvēlības, jo viņam ir vajadzīga tās nauda.
Valdība pirms vēlēšanām uzsāka milzīgu tēriņu kampaņu, samazinot nodokļus par 5,35 miljardiem ASV dolāru, kā arī palielinot algas un pensijas, lai gan Ukrainas karš skāra ekonomiku un strauji pieauga enerģijas un citu energoresursu cenas. ES ir apturējusi dažus maksājumus Ungārijai, jo turpinās strīdi par tās pārvaldību un neliberālismu. Runa ir par ievērojamām summām, kuras Ungārijai ir ļoti nepieciešamas.
Šobrīd ir apdraudētas šādas naudas izmaksas:
- aizdevumu pakete aptuveni 10 miljardu ASV dolāru apmērā saskaņā ar Atjaunošanas fondiem;
- aptuveni 7 miljardi ASV dolāru no atveseļošanas fondu naudas, lai mazinātu pandēmijas ekonomisko ietekmi;
- daudzgadu finanšu shēma, kuras kopējais apjoms ES mērogā ir 1,8 miljardi ASV dolāru.
Pirmā no tām ir apturēta, otrā ir iesaldēta, bet trešā ir apdraudēta, jo Ungārijai tiks piemērots tiesiskuma nosacītības mehānisms. Vislielākās bažas rada pārredzamības trūkums ES līdzekļu izlietošanā. Tajā pašā laikā ir grūti iedomāties, ka V. Orbāna valdība mainīsies, lai izpatiktu ES.
Valdošās partijas politika attiecībā uz Krieviju, visticamāk, nemainīsies. Valdība neizmantos ES veto tiesības, lai bloķētu sankcijas, bet tā vienmēr var aizkavēt lēmumus, īpaši, ja bloks nolemtu ierobežot ES gāzes importu no Krievijas. V. Orbāna "Fidesz" partija varētu censties kļūt draudzīgāka ar Ķīnu, kas joprojām ir vieglāks risinājums nekā pietuvināšanās Krievijai. V. Orbāns nesenā intervijā sacīja, ka Ķīna kļūs par pasaules vadošo valsti un ka ASV ir panīkusi.
Pēc sakāves vēlēšanās opozīcija saskaras ar jauniem šķēršļiem. Pēc tam, kad ir savākts pietiekami daudz parakstu, lai panāktu referenduma rīkošanu par Ķīnas aizdevuma 1,5 miljardu ASV dolāru apmērā, lai atbalstītu valdības Šanhajas Fudan universitātes projektu Budapeštā, rodas jautājumi, vai viņiem ir pietiekams organizatoriskais spēks, lai uzvarētu balsojumā.
Tas ļautu Eiropas Komisijai izmantot savu nosacījumu mehānismu, kā arī atjaunošanas un atveseļošanas fondus kā ieroci, lai noturētu Ungārijas valdošo partiju galvenajās sarkanajās līnijās, kad runa ir par tiesiskuma ievērošanu.
Tomēr, ja ES un ASV vēlas ierobežot V. Putina atbalstītāju manevrēšanas iespējas bloka iekšienē, ir iespējams darīt vairāk:
- Pirmkārt, iekļaut Budapeštā bāzēto Starptautisko investīciju banku (IIB), ko Ungārijas opozīcija dēvē par Putina "spiegu banku", sankciju sarakstos, lai tā zaudētu iespēju brīvi pārvietot Krievijas aģentus Šengenas zonā bez jebkādām pārbaudēm.
- Otrkārt, noteikt sankcijas Krievijas valstij piederošajam kodolenerģētikas uzņēmumam "Rosatom", lai ar Ungārijas iestāžu palīdzību apturētu tā klātbūtnes paplašināšanu valstī.
- Treškārt, pastiprināti vērsties pret valsts sponsorētu dezinformāciju ES dalībvalstīs, galveno uzmanību pievēršot tiem, kas popularizē Kremļa naratīvu.
