Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā okupētājvalsts inflācijas pieauguma temps nedēļas griezumā ir mazinājies no aptuveni 2% līdz 1%, savukārt gada griezumā inflācija Krievijā sasniegusi 16,7%. Tās ietekmē arvien turpinās cenu pieaugums pārtikas produktiem. Tiesa, pieaugošā inflācija manāmi apsteidz Krievijas iedzīvotāju reālo algu un sociālo pabalstu pieaugumu, un tas apliecina labklājības līmeņa kritumu Krievijā kara un sankciju apstākļos, ziņo Krievijas statistikas pārvalde “Rosstat”.
1.aprīlī gada griezumā inflācija Krievijā sasniegusi 16,7%. Ir mazinājies nepārtikas preču cenu pieaugums, bet cenas pārtikas produktiem turpina pieaugt, attiecīgi nedēļas laikā kāpostu cena pieaugusi par 13,2%, cukura – par 5,1% un rīsu – par 3,1%.
Kā liecina oficiālie statistikas dati, kara Ukrainā pirmajās piecās nedēļās inflācija Krievijā katru nedēļu ir augusi par 2,22%, 2,09%, 1,93%, 1,16% un 0,99%, proti, inflācijas pieauguma temps nedēļas griezumā ir mazinājies no aptuveni 2% līdz 1%, taču tas apsteidz Krievijas iedzīvotāju reālo algu un sociālo pabalstu pieaugumu. Turklāt kopš gada sākuma cena kāpostiem pieaugusi par 85%, sīpoliem – par 63%, burkāniem un cukuram – par 53%, sālim – par 18%, medikamentiem – par 15% līdz 20%.
Politiskās varas ekonomiku un biznesu regulējošās iniciatīvas ir kritizējis viens no turīgākajiem Krievijas cilvēkiem – Vladimirs Lisins, kurš darbojas metalurģijas, ostu un kravu pārvadājumu.
Viņš paudis viedokli, ka daudzi lēmumi ekonomikas jomā tiek pieņemti steigā, neveicot nepieciešamo analīzi, kā dēļ ir nekvalitatīvi un var būt postoši. Tāpat V. Lisins norādījis, ka atsevišķu politiķu, konkrēti Krievijas Federācijas Valsts Domes priekšsēdētāja Vjačeslava Volodina iniciatīva palielināt eksportējamo preču klāstu, par kurām būtu jāsaņem samaksa rubļos, nozīmētu Krievijas izmešanu no starptautiskajiem tirgiem, kā arī, ka varas struktūrām vajadzētu mazāk aizrauties ar regulējumiem, cenu fiksēšanu, tā vietā ļaujot biznesam pašam pielāgoties jaunajiem apstākļiem.
