Ja Baltkrievijas līderis Aleksandrs Lukašenko vēlas mainīt pret sevi vērsto negatīvo atmosfēru Briselē, tad, pirmkārt, viņam ir jāmaina sava nostāja pret Baltkrievijas sabiedrību un opozīciju, tostarp jāatbrīvo visi vai vismaz lielākā daļa pašreizējo 1200 politieslodzīto. Tā, komentējot ES valstu nostāju nereaģēt uz Baltkrievijas ārlietu ministra Vladimira Makeja 6. aprīlī izsūtīto vēstuli ES diplomātiskajām struktūrām, kurā ES tika aicināta “pāršķirt lappusi” sliktajām attiecībām un atcelt sankcijas, norādījis kāds Eiropas diplomāts.
Tāpat viņš A. Lukašenko iesaka apturēt pret opozīciju vērstās represijas un citas naidīgas darbības, kā arī no Baltkrievijas teritorijas izvest Krievijas militārpersonas. Deputāts norādījis – ja tas tiks izdarīts, tad Eiropas valstis, iespējams, varētu būtiski mīkstināt pret Baltkrieviju vērstās sankcijas.
“Sankcijas pret lukašistiem tiks pilnībā atceltas tikai tad, ja A. Lukašenko vienosies ar valsts pilsonisko sabiedrību par demokrātiskām pārmaiņām valstī un šo vienošanos pilsoniskā sabiedrība akceptēs,” teicis diplomāts.
Tikmēr Baltkrievijas ārlietu ministra V. Makeja vēstule, mēģinot atgriezties pie iepriekšējām attiecībām ar Rietumiem, ir kārtējie Baltkrievijas centieni gūt labumu no balansēšanas starp Maskavu un Rietumiem, savā pusē nemainot neko vai veicot minimālas korekcijas savā politikā. Tostarp atklāts joprojām paliek jautājums, vai Minska šobrīd maz ir saimniece pati savā valstī?
