Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savas vizītes laikā NATO galvenajā mītnē Briselē 11. oktobrī lūdza NATO sabiedrotajiem papildu ieročus un gaisa aizsardzības sistēmas, lai pārdzīvotu jau otro kara ziemu, kurā Krievija atkārtoti uzbruks spēkstacijām un citai kritiskajai infrastruktūrai.
V. Zelenskis apmeklē NATO galveno mītni pirmo reizi kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma 2022. gada februārī. Vizīte notiek laikā, kad ASV Kongresā pastāv izteikta politisko prioritāšu polarizācija attiecībā pret turpmāko atbalstu Ukrainai, bet Izraēlā sākusies aktīva karadarbība, daļēji novēršot uzmanību no Ukrainas.
Ukrainas prezidents salīdzināja Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu ar palestīniešu islāmistu grupējumu “Hamas”, uzsverot, ka Rietumu militārajai palīdzībai ir izšķiroša nozīme Maskavas sakaušanā.
Kopīgā preses konferencē ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, V. Zelenskis norādīja, ka Ukrainai šobrīd ir svarīgi trīs veidu ieroči: pretgaisa aizsardzības sistēmas, tāla darbības rādiusa raķetes un artilērija.
Atkārtoti paužot Rietumu apņemšanos atbalstīt Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins paziņoja par jaunu 200 miljonu dolāru vērtu aizsardzības paketi Ukrainai, kas ietver pretgaisa aizsardzības munīciju un ieročus, lai cīnītos pret Krievijas droniem.
Vasaras mēnešos Ukraina sāka pretuzbrukumu, lai atgūtu okupētās dienvidu un austrumu teritorijas, tomēr līdz šim nav izdevies gūt būtiskus izrāvienus cauri Krievijas sagatavotajām aizsardzības līnijām.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Vašingtona ir sniegusi Ukrainai 44 miljardus dolāru lielu atbalstu, apgādājot Kijevu ar desmitiem tanku, tūkstošiem raķešu un miljoniem patronu. Vienlaikus abu ASV politisko partiju vidū atbalsts Ukrainai pakāpeniski krītas.
Tomēr L. Ostins un ASV Gaisa spēku ģenerālis Čārlzs K. Brauns mierina NATO sabiedrotos un Ukrainu, ka Vašingtona turpinās sniegt atbalstu Kijevai, neskatoties uz to, ka palīdzība tikusi aizturēta savstarpējās cīņās ASV Kongresā. Vienlaikus ASV uzdevums joprojām ir pārliecināt sabiedrotos par to, ka Vašingtona var atbalstīt Ukrainu, sniedzot palīdzību arī Izraēlai.
Virkne ASV prezidentu jau gadiem centušies mazināt ASV klātbūtni Tuvajos Austrumos, tomēr jaunas krīzes reģionā to nav ļāvušas, liekot pārdalīt militāros resursus no citiem pasaules reģioniem.
NATO aizsardzības ministru sanāksmē Briselē trešdien dalībvalstis diskutēs par aktuālo drošības situāciju reģionā, turpmākajiem soļiem Ukrainas atbalstam, kā arī par NATO pretgaisa aizsardzības spējām.
Uz kopīgu tikšanos sanāks NATO-Ukrainas Padome, lai pārrunātu tālākos soļus Ukrainas dalībai NATO, jaunākos notikumus frontē un alianses dalībvalstu atbalstu Ukrainas cīņā pret Krievijas iebrucējiem.
NATO aizsardzības ministru sanāksmes ietvaros notiks arī ikmēneša Ukrainas kontaktgrupas jeb Ramšteinas sanāksme, kur aizsardzības ministrs informēs par aktuālo Ukrainas Bruņotajiem spēkiem sniegto palīdzības apjomu un nākotnes iniciatīvām.
Tāpat norisināsies NATO Ziemeļu grupas sapulce, tās diskusiju fokusā būs drošības izaicinājumi saistībā ar Baltkrieviju un tās loma Krievijas karā pret Ukrainu. Ziemeļu grupa ir neformāls sadarbības formāts, kas apvieno Ziemeļvalstis, Baltijas valstis, Vāciju, Poliju, Nīderlandi un Lielbritāniju. Grupas dalībvalstis vieno mērķis attīstīt kopīgus sadarbības projektus aizsardzības jomā.
